Reiz puiši, pieguļā būdami, izņēmuši ūpim bērnus, un ūpis, pa nakti apkārt skriedams, saucis: “Ūpim bērnus atdodiet, ūpim bērnus atdodiet!” Bet puiši par šādu ūpja valodu tik smējušies un likušies gulēt. Uguns vēl kurējusies un pie uguns sārta bijis cirvis.
Ūpis cirvja kātu iegriezis ugunī un tad saucis: “Ciris deg, ciris deg!” un tad smējies: “Uk, ļik, ļik, ļik!”
Auziņu Jānis Jaun-Sesevē