Kādam saimniekam bija vecs suns, kuram deva ēst tikai sakaltušas garozas. Reiz suns satikās ar vilku, sūdzēja tam savas bēdas. Vilks sacīja: “Klausies, es tev došu labu padomu; bet kad tev labi klājas, neaizmirsti manis! Redzi, rītdien saimniece ar savu…
Lasīt tālākVārna, cīrulis un suns
Cīrulītis lidinājās pār rijas jumtu un dziedāja jauki. Vārna vaicā: „Cīrulīti, cīrulīti, kas tev par jautrību uzgājusi?” „Kā nebūšu jautrs, bērniņi perēklī!” „Ai, cīrulīti, parādi arī man savus bērniņus.” Parāda — vārna atkal: “Ai, cīrulīti, cīrulīti, es ņemšu tavus bērniņus…
Lasīt tālākSuns un kaķis (zaķis)
Agrākos laikos kaķis bijis suņa vietā: tas ganījis lopus, sargājis māju, turpretim suņam nebijis nekas darāms: cilvēks to uzturējis, dzīvojis kā lielskungs. Suns bijis dabūjis no Dieva liecības rakstu, ka viņam brīvība dota; bet kaķim tas skaudis.
Lasīt tālākSuns un kaķis (zaķis)
Vecos laikos kaķim bijis ganos jāiet, suns dzīvojis brīvā pa māju, jo Dievs viņam bijis devis brīvgrāmatu. Kādā karstā vasaras dienā pārnācis kaķis, gluži nokusis, no- guris, no ganiem mājā un atradis suni mierīgi pakrēslā, dārzā kaņepēs guļam. Suņam guļot,…
Lasīt tālākVilks kāzās
Vienam saimniekam bijis vecs suns, kurš pa mežu skraidīdams, bieži saticies ar vienu vilku un pēdīgi ar to iedraudzējies. Kad nu reiz suņa saimnieka mājā bijušas kāzas, tad suns, kaulus grauzdams, iedomājies arī savu draugu mežā, atvedis to mājā un…
Lasīt tālāk