Lustiņš, iedams ganos, bija iedraudzējies ar vilku. Reiz Lustiņš saka: “Mums mājas būs kāzas.” “Es ar iešu”, vilks saka. “Kaulu graušana jau būs!” Lustiņš atbild. Pienāk kāzas. Vilks ar Lustiņu jau pagaldē un grauž kaulus, ka visa istaba dimd. Sāk…
Lasīt tālākZvēru kaŗš suņa dēļ
Reiz suns ar lapsu sastrīdējās, kuram stiprāki draugi. Pēdīgi nosprieda izprovēt draugu spēku ar karu. Katrs var ņemt līdz divi karavīrus, bet kas tiks uzvarēts, tam jāmirst arī pašam. Karalauks tika apzīmets meža, ne talu no tās mājas, kur suns…
Lasīt tālākZvēru karš suņa dēļ
Reiz viens saimnieks izdzinis no mājas nespēcīgu suni, kas tam uzticami līdz pašam vecumam bija kalpojis. Suns aizgājis. Gabaliņu pagājis, ierauga: nāk izsalcis vilks. Vilks aizstājies ceļā, solās suni apēst. Vājais, panīkušais suns ne domāt nevarējis iedomāties ar vilku cīnīties,…
Lasīt tālākSuns par vilka skroderi
Vilks reiz prasīja kaķim, vai nezinot kādu skroderi, kas māk labus kažokus šūt? “Gribu likt šūt ziemai kažoku.” Kaķis aizveda vilku pie suņa un sacīja: “Šis ir ļoti labs kažoku skroderis.” Vilks prasa sunim: “Cik ādu kažokā iziet?”
Lasīt tālākVecais suns par bērna glābēju
Skopai saimniecei neviens nevarējis pa prātam izbēdāt: visus tā sunīja, lamāja un labprāt nevienam nedeva, ko tas bija pelnījis. Savam uzticamam sunim Krancim, kas sīkstules mantu dienu un nakti sargāja, arī ļoti reti deva ēst, bet toties vairāk ar žagaru…
Lasīt tālāk