Zlēciniekos agrāk bijis paradums likt mironim bēru nakti zem zārka podiņu ar biezputru, pudelīti brandavīna un pakava naglu. Kad mironi aizveduši uz kapsētu, tad biezputru izgāzuši zemē, brandavīna pudelīti sasituši, bet naglu iesituši istabas slieksnī. Reiz Zlēkā dzīvojis kāds savāds…
Lasīt tālākĶēniņa meita zārkā
Vienam ķēniņam nebija bērnu. Tad viņa sieva, ķēniņiene, reiz ceļos nometusies lūdza: “Ja Dievs man bērnu nav devis, tad lai velns dod!” Tiklīdz viņa šos vārdus izteica, ķēniņiene tūlīt pamanīja, ka ir kļuvusi grūta. Pēc pāris mēnešiem viņa dzemdēja meitu…
Lasīt tālākDaiļā pārgalvniece un burvju svecīte
Vienam bagātam tēvam bija brīnumdaiļa meita, bet ļoti neizprotama – prātā tikai pārgalvība un stūrgalvība. Tēvs gribēja, lai meita precas, bet šī tik saka: “Nē, un nē!” Kurš brūtgāns nāca, to aiztrenca kā vēju. Beidzot uzradās nabadzīga vīra dēls, kas…
Lasīt tālākBezbailis
Vidzemē reiz dzīvojusi sieva ar dēlu. Dēls bijis tāds drošinieks, ka ne velna nebaidījies. Tā nu viņš arī izstrādājis visādus jokus, bet tādi stiķi mātei nemaz nepatika. Viņa nodomāja dēlu iedot pārmācībā pie svaiņa, priestera. Priesteris bija ar mieru un…
Lasīt tālāk