Lakstīgala

Lēlis un lakstīgala

Dievs reiz saaicināja visus putnus, teikdams, ka rīt izdalīšot viņiem dziesmas. Kurš agrāki piecelšoties, tas dabūšot visskaistāko. Agri, jo agri, jau bija visi putni klāt, bet lakstīgala vispirmā. Dievs nodeva katram savu dziesmu. Tikai lēlis nebija atnācis. Dievs aizgāja ar visiem putniem projām, lēli atstādams bez dziesmas. Lasīt tālāk

Lēlis un lakstīgala

Citām reizēm lakstīgala un lēlis sastrīdējās balss dēļ. Lēlis teica: “Mana balss daudz jaukāka nekā tava.” Lakstīgala atbildēja: “Nē, mana balss jaukāka.” Tā viņi strīdējās no rīta līdz pat vakaram, kamēr lakstīgalai iešāvās prātā labs padoms un viņa teica uz lēli: “Vai māki jauki dziedāt, par to nestrīdēsimies, bet es došu šādu padomu: kas rīt agrāki piecelsies, tas uzvarējis un tam lai paliek skaistā balss!” Lasīt tālāk

Lēlis un lakstīgala

Visi putni bij izmeklējušies dziesmas; tikai lēlim ar lakstīgalu trūcis. Nu šie norunājuši: ko rītā celdamies pirmāk dzirdēšot, to par dziesmu paturēšot. Labi! Lēlis uzcēlies itin agri — gani patlaban lopus slaukuši: “Rīrū, rīrū!” un govs tai brīdī laidusi: “Čurr, čurr, plaks, plaks!” Lasīt tālāk

Plēsīgais vanags pats tiek saplēsts

Jaukā vasaras dienā lakstīgala pogāja. Te atnāca vanags, sacīdams: “Izmāci mani arī tā pogāt!” “Labi, labi! bet tad tev jānāk katru dienu no vietas.” Tā notika. Te vienu dienu vanags atnāk un lakstīgalas pašu laiku nav mājā. Tā vanags pakampj vienu lakstīgalas bērnu un aprij. Lasīt tālāk

Lapsa un lakstīgala

Reiz lapsa noķērusi lakstīgalu un priecājusies, ka nu būšot gards kumoss. Lakstīgala atbildējusi, ka viņas gaļa neesot ēdama, bet ja to kādu dienu pabarojot rata rumbā, tad viņas gaļa paliekot garšīga.

Lapsa arī tam noticējusi un iebāzusi lakstīgalu rata rumbā, bet lakstīgala izskrējusi pa otru rumbas galu ārā un vēl izsmējusi lapsu. Lapsa nu sašutusi aizgājusi projām. Lasīt tālāk

Lapsa un lakstīgala

Lapsa grib lakstīgalu noķert un tādēļ saka: „Uja! Kur tu vareni dziedi, tīri sirds sāk kūsāt. Nāc, lai tevi par tādu varenu balsi apkampju un skūpstu.”

Nabadzīte, lapsas viltību nepazīdama, iet arī; bet šī, lakstīgalu nagos dabūjusi, saka: „Nu man gards kumoss. Esmu ēdusi gan visādas gaļas, bet tavu gaļu ēdīšu pirmo reizi savā mūžā.” Lasīt tālāk