Kaza par līgavu
Vienreiz dzīvoja viens vecs pāris, tiem nebija neviena bērna. Tā sieviņa sacīja: “Kad jel Dievs mums tādu bērnu dotu kā šo kazlēnu, tad mēs arī
Vienreiz dzīvoja viens vecs pāris, tiem nebija neviena bērna. Tā sieviņa sacīja: “Kad jel Dievs mums tādu bērnu dotu kā šo kazlēnu, tad mēs arī
Reiz bijusi skaista meita un tai meitai kazas āda. Kad tā gribējusi, ielīdusi ādā un palikusi par kazu. Tomēr to iemīlējis kāds puisis un precējis.
Sunim bij ienācis prātā pašūpoties: lai kaza nākot līdz pie šūpolēm! Kazai tas Dieva dots. Suns nu iekāpa šūpolēs un kaza ar ragiem šūpoja, ka
Vienam tēvam tris meitas. Reiz tēvs sūta jaunāko meitu kazu ganīt. Meita paņem maizi līdz un ganos visu maizi atdod kazai. Vakarā tēvs vaicā kazai:
Mežā mazā istabiņā dzīvoja viena kaza ar diviem kazlēniem. Katrureiz, kad viņa izgāja laukā zāli ēst, viņa piekodināja bērniem, lai aiztaisa labi durvis, un lai
Reiz vilks dikti nogribējies ēst. Saticis ķēvi. “Ķēve, es tevi ēdīšu!” “Ko tu mani ēdīsi? Man jau nagla pakaļkājā!”
