Vienreiz dzīvoja viens vecs pāris, tiem nebija neviena bērna. Tā sieviņa sacīja: “Kad jel Dievs mums tādu bērnu dotu kā šo kazlēnu, tad mēs arī to mīlētu.” Pēc neilga laika deve Dievs tiem meitu, bet kā kazlēnu iekš kazu ādas.…
Lasīt tālākKazas ādā
Reiz bijusi skaista meita un tai meitai kazas āda. Kad tā gribējusi, ielīdusi ādā un palikusi par kazu. Tomēr to iemīlējis kāds puisis un precējis. Kad tie pie altāra stāvējuši, meita palikusi par kazu un brūtgāns spraudis tai gredzenus uz…
Lasīt tālākSuns ar kazu
Sunim bij ienācis prātā pašūpoties: lai kaza nākot līdz pie šūpolēm! Kazai tas Dieva dots. Suns nu iekāpa šūpolēs un kaza ar ragiem šūpoja, ka vējš vien gar acim skrēja. Bet tikām, tikām – pārtrūka striķis un par nelaimi suns…
Lasīt tālākPar kazu
Vienam tēvam tris meitas. Reiz tēvs sūta jaunāko meitu kazu ganīt. Meita paņem maizi līdz un ganos visu maizi atdod kazai. Vakarā tēvs vaicā kazai: “Ko tev laba deva ēst?” “Ko nu deva? Deva ūdeni dzert, deva dūņas ēst.” Tad…
Lasīt tālākKaza un vilks
Mežā mazā istabiņā dzīvoja viena kaza ar diviem kazlēniem. Katrureiz, kad viņa izgāja laukā zāli ēst, viņa piekodināja bērniem, lai aiztaisa labi durvis, un lai cita neviena nelaiž iekšā, kā tik viņu pašu. Pārnākusi viņa sacīšot smalkā balsī: “Mīļie bērniņi,…
Lasīt tālākVilks medī zirgu
Reiz vilks dikti nogribējies ēst. Saticis ķēvi. “Ķēve, es tevi ēdīšu!” “Ko tu mani ēdīsi? Man jau nagla pakaļkājā!”
Lasīt tālāk