Dīķis

Pīle ar gaili

Gailis, uz sētas tupēdams, redzēja pīli gāzelēdamies ejam uz dīķi. Viņš, gribēdams pīli izzobot, lēca no sētas zemē, gāja tai lepni blakām un uzpūties sacīja: “Ak tu nožēlojamā pīlīte! Kā liekas, tad gan tu nekad neesi bijusi par dancmeistaru!” Pīle, ne vārdu nesacīdama, gāja tālāku un iekāpa dīķī. Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

Agrāk mežos bija daudz zaķu, bet viņi arvien tika stipri vajāti. Reiz viņi sapulcējušies nosprieduši, ka iešot slīcināties, jo no visiem viņiem jābaidoties un visi tos vajājot.

Tad viņi salasījušies lielā pūlī un visi gājuši uz vienu dīķi. Kad nonākuši līdz dīķim, tur no krasta zālēm izlekusi viena varde un ielekusi ūdenī. Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

No zaķa nebijies neviens kustonis, tāpēc tas apņēmies slīcināties. Pašu laiku, kad zaķis gājis dīķa malā, tā ielēkusi varde udenī, ka pļaukšķējis vien.

Zaķis redzēdams, ka ir kāds kustonis, kas no viņa bīstas, par to tik lieliski un gardi smējies, ka lūpas otrādi pārplīsušas, kā tas šo baltu dienu redzams. Lasīt tālāk