Zaķis bēdājies, ka viņam no visiem bailes un no viņa neviens nebīstoties. Savās bailēs tas skrējis uz upi slīcināties.
Skrējis caur aitu pūli. Aitas izbijušās, aizskrējušas uz abām pusēm. Nu zaķis, redzēdams, ka tāds pūlis aitu no viņa bēg, neskrējis vairs uz upi slīcināties, bet sācis tā smieties, ka lūpas pārplīsušas.
Vēl tagad saka, kad kāds ļoti smejas: «Ka tikai netiek četras lūpas kā zaķim!»