Pie vienām mājām tīrumā bijusi ābele: pie šīs ābeles vilki ik vakaru gaudojuši. Bet reiz māju puisis gribējis noskatīties, ko vilki īsti pie ābeles dara. Viņš laiku jau uzlīdis ābelē, paslēpies zaros un gaidījis. Ja, vakara sanāk vilki, izceļ purnus…
Lasīt tālākZvēri un abru taisītājs
Reiz dzīvoja viens vecs vīriņš, abru taisītājs. Viņam pietrūka maizes, kā jau daždien veciem, kas pelnīt daudz nespēj. Bet kaimiņa saimnieks sacīja: “Uztaisi man jaunu abru, tad maizi iedošu!” Labi! Vīriņš uztaisīja prāvu, prāvu abru, un nesa uz kaimiņiem. Bet…
Lasīt tālākVilki saplēš novēlēto cilvēku
Senākos gados daudz vilku esot bijuši. Un tur netālu no Skrundas muižas ir kalns, ne dižs. Šinī kalnā vilki katru ziemu kaucamā laikā sanākuši kaukt. Reiz darbinieki, rijā kuldami, iesākušl runāt par vilku ierašām un apgalvojuši tā: kad vilki nokaucot,…
Lasīt tālākĒrzelis glābj kumeļu no vilka
Reiz pienāk vilks pie zirgiem un grib dabūt kumeliņu savos nagos. No vienas puses kumeļu aizstāv ķēve, no otras puses ērzelis: Vilks tikai staigā apkārt un glūn, kā tikt klāt. Te uz reiz vilks taisa lēcienu un tāpat arī ērzelis.
Lasīt tālākLācis grib plēst cilvēku
Vagāre brauc pa ceļu un satiek lāci. Lācis uzbļauj: “Vīrs, es tevi ēdīšu!” “Ko nu mani ēdīsi? Es atvedīšu tev labāk auzu vezumu, vīru, zirgu un kūmiņu.” Vagāre aiziet vezumu piekraut, paņem darbinieku, uzliek lapsu-kūmiņu uz vezumu un liek braukt.…
Lasīt tālākZvēri un abru taisītāji
Reiz dzīvoja viens abru taisītājs, kuram pietrūka maizes. Arī kaimiņš tam par velti negribēja dot, bet lika uztaisīt abru. Abra bija gatava un vīriņš to gribēja aiznest nāburgam. Laiks bija ļoti karsts, vecais nespēja panest, kādēļ nolikās ozolu meža zem…
Lasīt tālāk