Vienā aukstā, aukstā ziemas dienā viens zēns brauca mežā malku cirst. Viņš, nabadziņš, dikti bija nosalis. Ko nu darīs? Sadomāja sniegu nogrūst un uguni uzkurt, ka var sasildīties. Nu, un, sniegu rakdams, — ko domājiet — viņš uzraka zelta kastīti.
«Bet, pag!» viņš atminējas. «Kur kaste ir, tur arī atslēgai vajag būt.» Un nu meklēja atslēgu. Par labu laimi, atrada gan atslēgu un nu tūliņ slēgs vaļā.
Gaidīsim tad nu, kad viņš atslēgs, tad redzēsim, kas tur labs iekšā būs!