Zēns, vilks un burvju bites
Reiz tēvs ar savu sešpadsmitgadīgo dēlu brauca mājās ar siena vezumiem caur lielu, tumšu mežu. Bija lietains un vējš šņāca kokos. Tēvs brauca pa priekšu,
Reiz tēvs ar savu sešpadsmitgadīgo dēlu brauca mājās ar siena vezumiem caur lielu, tumšu mežu. Bija lietains un vējš šņāca kokos. Tēvs brauca pa priekšu,
Vienreiz zēns ezera malā ganīja cūkas un vija pātagas. Vij, vij – te ierauga velnu no ezera izlienam. Velns vaicā, ko viņš ar auklu darīšot.
Kādam saimniekam bija ļoti miegains, bet citādi čakls ganu puika. Tas savu gana uzdevumu ļoti labi izpildīja, bet rītos tomēr vairākkārt bija jāmodina, līdz uzcēlās
Vienā aukstā, aukstā ziemas dienā viens zēns brauca mežā malku cirst. Viņš, nabadziņš, dikti bija nosalis. Ko nu darīs? Sadomāja sniegu nogrūst un uguni uzkurt,
Kāds piecpadsmit gadu vecs ķēniņa dēls, pa mežu skriedams, bija apmaldījies. Viņš tā staigāja pa mežu kādas divas dienas un būtu vēl ilgāki maldījies, kad
Reiz viens vilks pirmo reizi ganam nolaupījis vienu avi, otrreiz vairāk; trešo reizi vilks sadzinis itin visas avis mežā un apēdis. Ganu zēns gājis avis
