Viens tēvs vedis savu bērnu līdz ar krustmāti no kristībām baznīca. Caur mežu braucot, viņiem sācis dzīties liels vilku bars pakaļ. Tēvs teicis, lai sviežot to bērnu ārā, varbūt, ka vēl paši varēšot izglābties.
Bet krustmāte nav klausījusi. Tad tēvs no bailēm izgrūdis krustmāti ar visu bērnu laukā; bet tā ievēlusies ar bērnu grāvī sniegā un palikusi tur guļot. Vilki noskrējuši viņai garām, panākuši braucēju un apēduši to ar visu zirgu; bet krustmāte ar bērnu pārnakusi sveika vesela mājā.
P.Zeltiņas Rīgā