Velns gaida parādu
Zemnieks, pa ceļu iedams, nokūst un atsēstas ceļmalā uz liela akmeņa atpūsties. Atnāk velns un uzkliedz: «Kā tu drīksti uz mana krēsla sēdēt?» Zemnieks atbild
Zemnieks, pa ceļu iedams, nokūst un atsēstas ceļmalā uz liela akmeņa atpūsties. Atnāk velns un uzkliedz: «Kā tu drīksti uz mana krēsla sēdēt?» Zemnieks atbild
Vienam zemniekam arot piekusa zirgs. Zemnieks sadusmojies uzkliedza: «Ka tevi vilks apēstu!» Te uzreiz negaidot no krūmiem izlec vilks un saka: «Nu dod, es apēdīšu!»
Reiz dzīvojis kāds zemnieks. Tas bijis sen, sen, kad vēl cilvēki un zvēri runājuši vienu valodu. Lācim vēl toreiz bijusi gara, gara aste. Vilks nebijis
Vecam zaldātam gadījās reiz, ar draugiem satiekoties, stipri iedzerties, ka vairs tanī vakarā nespēja uz kazarmu aiziet, bet palika ceļmalā guļot. Par to nu nekāda
Rudeni, jau sniegam nākot, gadījies zemniekam uz lauka atrast pusnosalušu vardi. Nabaga vardīte gauži lūdzās, lai zemnieks to glābtu no aukstuma nāves un aiznestu savā
Zemnieks bija izgājis uz lauku mežmalā un pļāva sienu. Vilks, tepat mežmalā dzīvodams, glūnēja uz zemnieku un gribēja tam uzbrukt. Viņu tikai atbaidīja izkapts, kura
Zemnieks gāja uz mežu un atrada pie priedes naudas podu. Tikko gribēja ņemt – velns klāt: pods piederot viņam. Viņi apņēmās pēc tā poda ar
