Zemnieks

Vardes novēlējums

Rudeni, jau sniegam nākot, gadījies zemniekam uz lauka atrast pusnosalušu vardi. Nabaga vardīte gauži lūdzās, lai zemnieks to glābtu no aukstuma nāves un aiznestu savā mājā. Papriekšu zemnieks gan ne par ko negribēja klausīties, bet pēcāk, kad varde apsolījās viņam par to dārgi atmaksāt, zemnieks arī paklausīja. Viņš to rupīgi aiznesa mājā un ielika kaktā samazgu baļļā. Tur nu varde sabija visu ziemu. Lasīt tālāk

Pūķa kāvējs ar suņiem

Vecam zaldātam gadījās reiz, ar draugiem satiekoties, stipri iedzerties, ka vairs tanī vakarā nespēja uz kazarmu aiziet, bet palika ceļmalā guļot. Par to nu nekāda liela nelaime nebūtu bijusi, jo bija silts vasaras laiks, ja rītā agri nebūtu uz smatru jāiet. Nabaga zaldātiņš, rītā agri pamodies, steidzās uz māju, bet atrada, ka citi biedri pie darba aizgājuši, un nu zināja gan, kāda pirts gaidāma. Lasīt tālāk

Zemnieks aizbaida vilku

Zemnieks bija izgājis uz lauku mežmalā un pļāva sienu. Vilks, tepat mežmalā dzīvodams, glūnēja uz zemnieku un gribēja tam uzbrukt. Viņu tikai atbaidīja izkapts, kura bija zemniekam rokās Tomēr, gribēdams to sabaidīt, viņš aizgāja tālāk un sāka kaukt. Zemnieks to izdzirda un tik pasmīnēja. Lasīt tālāk

Zvēru karš ar mājas lopiem aiz dažādiem iemesliem

Zemnieks gāja uz mežu un atrada pie priedes naudas podu. Tikko gribēja ņemt – velns klāt: pods piederot viņam. Viņi apņēmās pēc tā poda ar zvēriem karot: kurš uzvarēs, tam pods piederēs. Velns atnāca ar lāci un mežacūku, bet zemnieks vēl nebija atnācis. Tad velns pavēlēja, lai lacis kāpjot kokā lūkot, vai zemnieks jau nākot. Lācis uzkāpa – nenākot nekā. Pēc brīža velns atkal sūtījis lāci kokā. Uzkāpa – ne nākot nekā. Lasīt tālāk