Lapsa visas gudrības mācēja, tikai pa gaisu laisties vēl ne. Nogājusi pie svēteļa to gudrību arī izmācīties. Svētelis paņēmis lapsu aiz pakauša un nesis gaisā. Tur augšā lapsai iešāvies prātā: “Diezgan būs, nu jau mācēšu!” – lai laižot vaļā. Svētelis palaidis arī un šī nu nākusi rūkdama zemē, taisni celmam virsū. Gan uzsaukusi celmam: “Vai bēgsi, pagāns!” bet celms nemaz nejauš. Un tad uzkritusi ar tik nelāgi, ka palikusi guļam ar atšautu asti. No tā laika nevienai lapsai vairs nenācis prātā pa gaisu laisties: bet visas vēl šodien staigā ar atšautām astēm.
J. Simenovs Dolē