Žagata

Žagata

Žagata nometusies uz sētas mieta. Pārradies kuilis no ganiem, atplēsis kūts durvis un ielauzies pie ērzeļa. Ērzelis spārdījis nelūgto un rēcis; bet kuilis draudzībā atrukšķējis: “Urkš, urkš! urkš, urkš!” Beidzot saimnieks, istabā padzirdējis troksni, skrējis abus saglābt. Lasīt tālāk

Vārna, krauklis un žagata

Cīrulis izbrūvējis kumeļa pēdā alu un aicinājis citus putnus nosmeķēt. Vārna atlaidusies, teikdama: “Labāks, kā ūdens, labāks, kā ūdens!” Krauklis teicis: “Brangs, brangs — brangs, brangs!” Žagata: “Karaša pivo, karaša pivo!” Lasīt tālāk

Vārna un žagata

Visi putni rudenī gājuši uz siltām zemēm, un vārna ar žagatu arī. Bet vārna, aizskrējusi vienu gabalu, iedomājusies, ka saimnieks vēl neesot savus kaujamos lopus notīrījis, vēl palikušas netīrītas zarnas. Viņa nu griezusies atpakaļ, un kā uzticama kalpone palikusi tepat. Lasīt tālāk

Sīlis un žagata

Vārna tūlin sacījusi: “Kārt vainīgo!” Krauklis gan gribējis tikai cietumā bāzt, bet tā kā tiesas priekšnieka tai brīdī nebijis klāt, nosprieduši sīli kārt tur, kur ar sadraudzējušies Vāczemē.

Kad nu veduši projām, ceplītis gājis sīlim pakaļ un vienā gabalā žēlojies: “Sīli kārs, sīli kārs!” Lasīt tālāk

Sīlis un žagata

Žagata, mēlnese, bij apsūdzējusi sīli. Veduši uz karātavām nabadziņu. Ceplītis gājis sīlim pakaļ un vienā gabalā žēlojies: “Sīli kārs, sīli kārs!”

Te piegadījies tiesas vīrs; tas teicis: “Ko tu, ceplīti, velti žēlojies? Ne sīli kārs, nekā! Vai nu traki! vienas bābas žagatas dēļ gudru vīru kārs! Kas nu žagatu nepazīst? Tā jau tik tāda netikle ir: skraida Vidzemes puišiem līdz. Lasīt tālāk

Sīlis un žagata

Sīlim, putnam, resna galva; teic, ka tam esot daudz prāta. Šis resngalvis vienreiz aizceļojis uz Vāczemi, kur saticies ar žagatu, un abi palikuši lielu lielie draugi. – Žagatas agrāki Vidzemē nebijis, tā esot dzimta vāczemniece. – Sīlis salielījies, cik Vidzemē esot jauki un labi; tikmēr lielījušies, kamēr iepriecinājis žagatu nākt uz Vidzemi līdzi. Lasīt tālāk