Vārna gribējusi darīt alu, un nolaidusies tādēļ uz miežu rugāju. Tur uzgājusi miežu vārpu, nonesusi to pie peļķes un sākusi to tanī mērcēt. Kad pēc viņas gudrā prāta alus bijis gatavs, tad tā saukusi citus putnus, lai tie nāktu baudīt…
Lasīt tālākVārna un starks
Reiz vārna taisījusi sev kāzas un tādēļ lūgusi no citiem putniem spalvas, ar ko izrotāties. Visi putni arī devuši. Bet kāzās vāma sākusi lepoties ar saviem svārkiem un citus putnus izsmiet. Citi putni par to saskaitušies, sākuši vārnu plūkāt.
Lasīt tālākVārna un žagata
Visi putni rudenī gājuši uz siltām zemēm, un vārna ar žagatu arī. Bet vārna, aizskrējusi vienu gabalu, iedomājusies, ka saimnieks vēl neesot savus kaujamos lopus notīrījis, vēl palikušas netīrītas zarnas. Viņa nu griezusies atpakaļ, un kā uzticama kalpone palikusi tepat.
Lasīt tālākVārnas
Viens baznīckungs turējis muiželi. Apsējis zirņus. Bet vārnas lasījušas un ēdušas tos zirņus. Tad viņš licis darbiniekiem izrakt dīķīti lauka vidū un ielējis tur brandavīna. Vārnas dzērušas; un kad dzērušas – palikušas pie dīķīša. Tad kungs apjozies divi jostas: vienu…
Lasīt tālākSīlis slēpj vārnu
Reiz sīlis, ar miežiem krietnu dūšu saturējis, paņēmis miežu vārpu, gribēdams to citai reizei paglabāt. Viņš aiznesis to uz pļavu un nolicis uz cinatiņas zem padebess. Tad labi noskatījies un novērojies, kā padebess toreiz stāvējusi, aizskrejis projām.
Lasīt tālākVārna un gulbis
Vārna noskatījusies, cik gulbis balts un skaists, un palikusi skaudīga. Kad nu gulbis aizmidzis, tad vārna tam pielaidusies klāt un apmētājusi to ar dubļiem gluži melnu. Kad gulbis atkal pamodies un redzējis sev netīrus svārkus, tad viņš palīdis zem ūdens,…
Lasīt tālāk