Sivēns

Cūka ceļ ēku

Vienai saimniecei bija sivēns. Un tas vairs negribēja ilgāki pie viņas dzīvot, jo dodot par daudz maz ēst. Tad sivēns ņēmās, aizbēga uz mežu, uzcēla tur mājiņu un vienu vakaru, tumsai metoties, aizkūra krāsni, kur sasildīties. Sildījās, sildījās – te atvērās piepēži durvis, ienāca zaķis istabā, nakts māju lūgdamies. Lasīt tālāk

Cūka ceļ ēku

Vērsis, dzestrā rītā no kūts izlaists, pamanījis aiz muguras dīķi kūpam (miglojam). Tūliņ skrējis no mājas ārā, maurodams: “Bēdziet, bēdziet! zeme deg.” Sivēns, auns, zosins un gailis, to dzirdēdami, skrējuši arī vēršam pakaļ. Tā skriedami, visi pieci nonākuši mežā pie viena ezera un paskatījušies atpakaļ, vai tad patiesi zeme deg? Lasīt tālāk