Runcis

Zvēru karš lapsas dēļ

Vienam saimniekam bija pelēks runcis. Tas arvienu gulēja siltā krāsnī. Reiz kalpone Lība bija sabāzusi malku krāsnī, kā rītā maizi cept, un runcis bija palicis krāsns dibenā. Kad nu krāsns pilnā spēkā kurējās, runcis izspruka no krāsns lauka un taisni uz mežu prom. Meža viņš satika lapsu, kura teica: “Es tevi ēdīšu!” “Neēdi vis mani, lapsiņa, būšu tavs mīļais vīriņš!” Lasīt tālāk

Zvēri iet grēkus sūdzēt un iekrīt bedrē

Pie kāda saimnieka dzīvoja runcis, kurš bijis liels kārumnieks, jo bez pelēm, ko noķēris klētī, dažu labu reizi apēdis arī šķiņķi un izlaizījis kreimu. Kādreiz, kad atkal bijis izlaizījis kreimu, saimniece viņu krietni ar stibu pamielojusi. Runcis domājis, nu gan laikam grēku būšot par daudz, kad arī saimniece to sākot sist, tagad jāejot tos izsūdzēt, tad varēšot dzīvot atkal pa vecam. Lasīt tālāk

Suns un kaķis (zaķis)

Reiz suņi bija padarījuši īstus suņu nedarbus: nokoduši za-ķus. Par tadu slepkavību meža kustoņi apsūdzēja suņus Dievam.

Bet tiesas priekšā suņi aizbildināja savu nedarbu ar to, ka teicās bijuši badā. Lietu izklaušināja un atrada suņu ierunu par dibinātu, bet tomēr nedarbs palika nedarbs, ko nevarēja attaisnot. Lai šādas lietas vairs nenotiktu uz priekšu, tad Dievs nosa-cīja, ka suņam brīv ņemt tikai tos kustoņus pārtikai, kas krituši. Lasīt tālāk