Puika un velns
Reiz kādam puikam māte lika uztaisīt vālīti, ko drēbes kult. Puika iegāja mežā, taisīja vālīti un svilpoja. Piegadījās melns kungs un vaicāja, ko viņš darot.
Reiz kādam puikam māte lika uztaisīt vālīti, ko drēbes kult. Puika iegāja mežā, taisīja vālīti un svilpoja. Piegadījās melns kungs un vaicāja, ko viņš darot.
Reiz dzīvo kalējs, kam nav neviena dēla. Viņš ilgi domā šā, gan tā, kā pie dēla tikt, bet beidzot saņem dūšu, nokaļ dēlu no dzelzs
Citureiz kāds tirgotājs, uz svešām zemēm pēc precēm braukdams, iebraucis mežā un apmaldījies. Viņš maldījies, maldījies, kamēr tad nevilšu iekūlies mazās, nabadzīgās mājiņās. Nakts laikā
Zīle nolaidusies pagalmā, staba galā, un skatījusies, kur meitas, vai nedziedās? Bet pieaugušie visi bijuši pie darba; tikai divi bērni, saimnieces puika un kalpa puika,
Pie viena ezera reiz dzīvoja skolnieks, viņš bieži gāja uz ezeru un berza tur zivīm maizi. Zivis bija tā pie viņa pieradušas, ka viņš ar
Pelēkais strazds redzējis, ka nikna saimniece rudeņa laikā izdzinusi gana puiku basām kājām ganos. Puika, kājas cilādams brēcis: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Tādēļ
