Reiz vienam puikam māte likusi uztaisīt vālīti, ko drēbes kult. Puika iegājis mežā, taisījis vālīti un svilpojis. Piegadījies melns kungs un vaicājis, ko viņš darot. «Ko daru? Mācos svilpot.» «Vai tu vari dikti svilpot, tik dikti kā es?» Un tad…
Lasīt tālākDzelzs dēls
Reiz dzīvo kalējs, kam nav neviena dēla. Viņš ilgi domā šā, gan tā, kā pie dēla tikt, bet beidzot saņem dūšu, nokaļ dēlu no dzelzs un noliek smēdes stūrī. Kādu rītu Dzelzspuika skrien tēvam pretim un sauc: “Tēt, ko darīšu?”…
Lasīt tālākAtrastais Ansītis
Citureiz kāds tirgotājs, uz svešām zemēm pēc precēm braukdams, iebraucis mežā un apmaldījies. Viņš maldījies, maldījies, kamēr tad nevilšu iekūlies mazās, nabadzīgās mājiņās. Nakts laikā tam neticis saimnieku modināt, tādēļ iegājis klusītiņām rijā un apgulies. Pret rītu kāda balss uzmodinājuse…
Lasīt tālākPuika ar zivi
Pie viena ezera reiz dzīvoja skolnieks, viņš bieži gāja uz ezeru un berza tur zivīm maizi. Zivis bija tā pie viņa pieradušas, ka viņš ar tām varēja rotaļāties: viņas no šā nemaz nebaidījās. Sevišķi viņš bija iedraudzējies ar vienu lielu…
Lasīt tālākZīle
Zīle nolaidusies pagalmā, staba galā, un skatījusies, kur meitas, vai nedziedās? Bet pieaugušie visi bijuši pie darba; tikai divi bērni, saimnieces puika un kalpa puika, tikmēr dzīvojušies, kamēr sanīdušies.
Lasīt tālākPelēkais strazds
Pelēkais strazds redzējis, ka nikna saimniece rudeņa laikā izdzinusi gana puiku basām kājām ganos. Puika, kājas cilādams brēcis: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Tādēļ pelēkais strazds vēl šodien rudeņos uz salnām brēc, kā toreiz puika: “Kājas salst! kājas salst!…
Lasīt tālāk