Puika

Puika ar zivi

Pie viena ezera reiz dzīvoja skolnieks, viņš bieži gāja uz ezeru un berza tur zivīm maizi. Zivis bija tā pie viņa pieradušas, ka viņš ar tām varēja rotaļāties: viņas no šā nemaz nebaidījās. Sevišķi viņš bija iedraudzējies ar vienu lielu zivi. Viņš varēja sēsties tai pat mugurā un vizināties pa ezeru. Pēdīgi zivs to nesa pāri no vienas ezera malas uz otru. Lasīt tālāk

Zīle

Zīle nolaidusies pagalmā, staba galā, un skatījusies, kur meitas, vai nedziedās? Bet pieaugušie visi bijuši pie darba; tikai divi bērni, saimnieces puika un kalpa puika, tikmēr dzīvojušies, kamēr sanīdušies. Lasīt tālāk

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds redzējis, ka nikna saimniece rudeņa laikā izdzinusi gana puiku basām kājām ganos. Puika, kājas cilādams brēcis: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Tādēļ pelēkais strazds vēl šodien rudeņos uz salnām brēc, kā toreiz puika: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Lasīt tālāk