Zirgs ēd pakalnā un padikti pats pie sevis nopūšas: “Ne, to ilgāki vairs necietīšu! Ja Jēcis man vēl rītu tik smagu vezumu uzkraus, tad iešu pie sava ķēniņa, lauvas, žēlastību lūgties.” Bet tikko bērais šos vārdus izteicis, te lauva izlēc…
Lasīt tālākLauva, zirgs un vilks
Citreiz lauva saticis zirgu un sācis lielīties, ka šis esot stiprāks. Zirgs zobodamies atteicis: “Kaķis kāds! mani niecinās; ja es speršu akmenim, ugunis šķīdīs!” “Viss var būt!” lauva atņurdējis, “bet ja es sitīšu akmenim, slapjš paliks.” Un tūliņ arī krāvis…
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Bija karsts laiks. Strādnieki strādāja laukā un ļoti noslāpa. Saimniece iznesa krūzē dzērienu. Pusdienā strādnieki pārgāja majā, bet krūzi bija aizmirsuši pārnest. Sacēlās vējš, tas pūta krūzes dobumā un rūca tik dobji kā nezvērs. Te izlīda lapsa no meža, ieraudzīja…
Lasīt tālākLapsa dziedē slimo lauvu
Vienreiz lauvai bij lapsa ar vilku par kalpiem. Un tas gadījās, ka lauva saslima. Tad lapsa aizbēdza projām un nebija trīs dienas nemaz mājā. Bet vilks sacīja lauvai: “Ja nu lapsa pārradīsies, tad vajadzētu viņu pušu parplēst.” Kad nu lapsa…
Lasīt tālākLapsa pie lauvas bedres
Veca lauva palikusi nespēcīga un nevarēsi vair nekādu zvēru saķert. Tad viņa izdomāsi viltību, kā zverus piemānīt. Viņa nogulusies savā bedrē, izlikusies par dikti vāju un aicināsi citus zvērus, lai nākot viņu vēl priekš nāves apraudzīt. Kurš zvērs nu atnācis,…
Lasīt tālāk