Diži vecos laikos vienam saimniekam auga gailis, tas paauga tik liels, kā pirte. Nu to var domāt, ko tas līdz paaugt būs apēdis un ko tas paaudzis varēja apēst. Saimnieks caur viņu tīri nabags palika. Nevarēdams tā vairs izturēt, solīja…
Lasīt tālākZirgs, lapsa un lācis
Pi vīna saiminīka kalpuova vacs zyrgs, jis aiz sava vacuma naspēja vairs struoduot Saiminīks nagribēja viņa barūt un padzyna viņu nu sātas. Viņu dzeidams, saiminīks pateicis, kad atneškys uz sātu dzeivu luoci, tad baruoškys da smertei [kr, cvthnm, nāve].
Lasīt tālākLācis auzās
Liela-meža tūlumā lāči nākuši bieži uz auzu tīrumu un ēduši tur auzas. Reiz viens saimnieks nopļāvis savu auzu lauku, kur lācis nācis ēst, salicis gubas tālāku no meža un par nakti sakūris gar mežmalu uguni, lai lācis nenāktu pie auzu…
Lasīt tālākLācis izglābj medinieku
Pa mežu staigādams, mednieks ieraudzījis vecu koka stumburu. Pie stumbura piegājis celiņš, ka varējis pazīt, ka tas esot kāda zvēra iemīdīts. Medinieks nopratis, ka šinī stumburā laikam kādam zvēram mājoklis, jo stumbura ārpuse, pa kuru zvērs rāpies augšā, bijusi noskrāpēta.
Lasīt tālākLācis un čigāns
Kādam saimniekam lācis padarījis lielu skādi, auzu gubas izēzdams. Nekā viņš nevarējis nelūgto viesi dabūt prom. Reiz ienācis mājā čigāns. Saimnieks viņam iestāstījis, ka šim katru vakaru nākot svešs zirgs un izēdot auzu gubas. Viņš atdošot zirgu čigānam, ja tik…
Lasīt tālākLācis un stiprinieks
Vecos laikos mežos bīš daudz lāču un ļaudis dabūši bieži ar viņim satikties. Bīši arī stipri cilvēki, kas no lāčim nekā daudz nebijušies. Reiz viens stiprenieks iegāš mežā un, nemaz negaidot, uzgāš lāčam virsū. Lācis tūlin uzkritis stipreniekam, bet šim…
Lasīt tālāk