Reiz lācis ar vilku nodomājuši iet kaŗā. Tie gāja, gāja un meklēt meklēja savus pretiniekus. Vilks sacīja lācim: Vadzi, es līdīšu zem sārta, bet tu kāp kokā un palūko, no kurienes nāks pretinieki!” Labi! Vilks palien zem sārta un noguļas, lācis uzkāpj kokā un skatās. Ap to pašu laiku kaķis ar gaili arīdzan bija sadomājuši iet kaŗā. Tie arī gāja meklēt savus pretiniekus… Lasīt tālāk
Zvēru karš suņa dēļ
Reiz viens saimnieks izdzinis no mājas nespēcīgu suni, kas tam uzticami līdz pašam vecumam bija kalpojis. Suns aizgājis. Gabaliņu pagājis, ierauga: nāk izsalcis vilks. Vilks aizstājies ceļā, solās suni apēst. Vājais, panīkušais suns ne domāt nevarējis iedomāties ar vilku cīnīties, tādēļ izgājis uz viltu, teikdams vilkam: “Diezin, vai es tev būšu pēc garšas, pats taču redzi, cik novārdzis, nonīcis esmu. Daudz gudrāki būtu, ja mani kādu laiku pabarotu; tad tu varētu visus savus bērnus saaicināt un katram atlektu pa gardam kumosam.” Lasīt tālāk