Kāds kara kungs, no kara atpakaļ jādams, nomaldās dziļā mežā. Viņa sulainis nobēdājies gaužas: “Ak Dieviņ, ak Dieviņ! man ļoti bail, ka nekrītam še dziļā mežā laupītāju nagos.” Bet kara kungs liek saulainim uguni ietaisīt un tad zobodamies prasa: “Sēnalu…
Lasīt tālākNeuzticamā māte
Kāds kungs nerāda savu meitu nevienam vīrišķim. Meita pieaugusi, bet vēl nezinājusi, ka pasaulē ir arī vīrišķi. Bet vienreiz meita – nezin kā patikusi ,- iziet klusītiņām no muižas un grib redzēt, kāds mežs izskatās. Bet pirmo reizi mežā ietikusi…
Lasīt tālākZvēru karš lapsas dēļ
Lapsa reiz sastapa vecu runci saimnieka kāpostu dārza. Lapsa vaicā, ko šis te darot? Runcis atbild, ka vecuma dēļ saimnieks tam vairs nedodot maizes. Lapsa teic, lai nāk šai līdz uz bedri. Labi! Runcis arī aizgāja un dzīvoja lapsas bedre.…
Lasīt tālākZvēru kaŗš suņa dēļ
Reiz suns ar lapsu sastrīdējās, kuram stiprāki draugi. Pēdīgi nosprieda izprovēt draugu spēku ar karu. Katrs var ņemt līdz divi karavīrus, bet kas tiks uzvarēts, tam jāmirst arī pašam. Karalauks tika apzīmets meža, ne talu no tās mājas, kur suns…
Lasīt tālākZvēru karš ar mājas lopiem aiz dažādiem iemesliem
Reiz lācis ar vilku nodomājuši iet kaŗā. Tie gāja, gāja un meklēt meklēja savus pretiniekus. Vilks sacīja lācim: Vadzi, es līdīšu zem sārta, bet tu kāp kokā un palūko, no kurienes nāks pretinieki!” Labi! Vilks palien zem sārta un noguļas,…
Lasīt tālākZvēru karš suņa dēļ
Reiz viens saimnieks izdzinis no mājas nespēcīgu suni, kas tam uzticami līdz pašam vecumam bija kalpojis. Suns aizgājis. Gabaliņu pagājis, ierauga: nāk izsalcis vilks. Vilks aizstājies ceļā, solās suni apēst. Vājais, panīkušais suns ne domāt nevarējis iedomāties ar vilku cīnīties,…
Lasīt tālāk