Cūka

Lācis grib plēst cilvēku

Saimnieks brauca pilsētā un satiek lāci. Lācis saka: “Es tevi nomaitāšu!” “Nemaitā vis mani, došu tev cūku ieēsties.” Labi, lai tad rītu atsūtot. Rītā saimnieka puisis ved lācim cūku un satiek lapsu. Lapsa vaicā: “Ko tur vedi?”

Tā un tā, puisis izstāsta. “Tu muļķi!” lapsa iesaucas, “atdosi lācim tādu cūku, nezin pats, par ko. Apsoli man vistu un gaili, es gādāšu, ka lācis cūku nedabū. Bet tad tikai, ja prasu: kas tev tur vezumā, atbildi: ozola celms!” Labi! puisis apsolīja vistu un gaili, un lapsa ieskrēja mežā. Necik ilgi lācis bija klāt: ielēca ratos un priecājās par trekno cūku. Te lapsa izskrēja no meža: “Puiš, ko tu tur vedi? Vai tas nava lācis? Ā! kaut es viņu rokā dabūtu, man jāved pie tiesas!” Bet puisis atbild: “Nava lācis, nava — tas jau ozola celms.” “Ja tas ozola celms, kam vedi tad nepārsietu? Tūliņ pārsieni, citādi tādi celmi var vēl no ratiem izkrist un ceļa gājējus apsist!” Lācis, to dzirdēdams, trīcēja, drebēja kā apšu lapsa un iečukstēja puisim: “Sien, sien mani, lai dabū no tā mieru.” Puisis piesēja lāci. “Bet lapsa sauca: “Nu, kad tikai labi piesēji! Ņem cirvi un cērt celmam, redzēs vai sējums arī tura!” Puisis pagrāba cirvi. Lācis iečukstēja: “Cērt, cert, bet cērt izlikdamies, ne visai stipri!” Tomēr puisis tevi klausīs: kā deva ar cirvi lācim pa pauri, lācis beigts. Nu sēdās lapsa puisim blakām un pārbrauca mājā pie saimnieka. Saimnieks priecājās, ka lapsa cūku izglābusi un labprāt atdeva vistu ar gaili. Lapsa ēda vistu ar gaili, sacīdama: “Šī maltīte ir pirmā, ko godīgi nopelnīju!”

Kreicberģis Dzirciemā

Cūka ceļ ēku

Vienai saimniecei bij tāds sivēns: kurš vien viņu ieraudzīja, tas spēra to ar kāju un dēvēja par Kverkli. Tad sivēns vienreiz

sasirdījās un gāja labāk uz mežu prom. Aizgāja – redz vienu mājiņu. Ieiet, atron ēdienus visvisādus. Ko nu vairāk? Apmetas un dzīvo kā muižkungs. Bet otrā vakarā atnāk arī vista ar gaili: lai dod nakts māju! Lasīt tālāk

Cūka ceļ ēku

Kuilītis bija nodomājis mājas celt. Viņš lūdza vērsi, tekuli, lāci, zostēviņu un gaili talkā. Bet visi atteicās un aizbildinājās ar šādiem tādiem steidzamiem vasaras darbiem: vērsim jābeidzot pļava pļaut, tekulim jāmācot jēriņi lēkāt un badīties, lācim jāpārlūkojot dravas, zostēviņam jāsargājot zoslēni un gailim iktrītiņus jāmodinot puiši un meitas. Kuilis nu raka viens pats pamatu mājiņai un līdz rudenim bij ziemas miteklis gatavs. Lasīt tālāk

Cūka ar vilku

Cūka reiz satika vilku un vedināja viņu skrieties. “Labi, skriesimies arī tad, bet labi tālu; vai tu redzi to mazo mežiņu? Skriesim tur uz to mežiņu pa ceļu vien un vēl gabalu mežiņā iekšā, kamēr es bļaušu. Bet kas skrējienu pazaudēs, tam jāļaujas viens zobs izraut.” Lasīt tālāk