Vienreiz zaķis skrēja caur mājām. Suns, pie loga tupēdams, ieraudzīja zaķi, nolēca no loga, noķēra zaķi un ienesa saimniekam, lai izcepot pusdienai. Saimnieks cepa zaķi, suns saoda cepeša smaku un gribēja arī kādu tiesiņu. Bet saimnieks nedeva.
Par to suns palika dusmīgs un aizskrēja projām. Un, kas nu notika? — Nākamu nakti zagļi uzlauza stalli un izņēma visus zirgus. Rītā saimnieks ies zirgus ēdināt — neatrada nekā. Nu viņš pārdomāja gan: “Man zirgus izzaga tāpēc, ka sunim nedevu ne skrapatas no cepeša!” Un saimnieks no sirdsēstiem nomira.
J. Rozentāls Oglainēs, A. Bīlenšteina krājumā, H. Bīlenšteina “Tiermärchen”