Reiz lapsa iekrita akā un domāja, kā nu tikt no turienes laukā. Izgadījās, ka gar aku gāja āzis, kurš prasīja, vai akā daudz ūdens? Lapsa saka, ka ūdens ir diezgan un pie tam ļoti tīrs, ja netic, var nākt paskatīties.
Āzis, kā jau dumjš lopiņš, ielec tūlin akā. Te lapsa mudīgi uzlec āzim uz ragiem un izkāpj ārā.
Nu āzim bija jāpaliek akā. Lapsa vienmēr gāja akai garām un āzi zoboja sacīdama: “Papriekšu padomā un tad lec!”
A.Miglava Rīgā, A.Bērzkalnes krājumā