Pļavās pie Goļaniem reiz dzīvoja lielas čūskas, resnas un garas kā desas. Reiz, kad vajadzēja sienu pļaut, puiši bija sabijušies un sāka ruāt, Ja atrastos tāds drošinieks, kas tās čūskas iznīcinātu, tad viņi tam labi samaksātu.
Atnāca nu arī tāds cilvēks, kas apsolījās visas viņas līdz pēdējai iznīcināt. Viņš lika izrakt grāvi, grāvī salikt sausus zarus, škērsām pārlikt vienu baļķi, un tad lika aizdedzināt zarus, bet pats uzstājās uz baļķa un svilpoja. Tad sāka gāzties uz viņu visādi tārpi, bet nevarēja viņu aizsniegt, jo viņš stāvēja uz baļķa kā uz tilta. Tā viņi visi iegāzās grāvī un sadega.
Beidzot atlīda arī čūsku karalis un lūdza viņam: “Laid mani!” Viņš atbildēja: “Nelaidīšu, jo esmu apsolījis iznīcināt jūs visus līdz pašam pēdējam.” Karalis sacīja: “Labi, es iešu bojā, bet nobeigsies arī tu.” Kā nu viņš sita ar asti, tā pārlauza baļķi, un tas cilvēks kopā ar čūsku karali iekrita grāvī un sadega līdz ar visām čūskām.
St. Ulanowska, Lotysze Inflant Polskich, 90