Dzīvoja zvejnieks pussakritušā mājiņā, netāļu no jūras. Viņš tagad noslīdējis pavisam uz beidzamo riteni: zveja nepadevās, labība nepaauga, kungam nekā nevarēja nomaksāt. Tas nu nabaga zvejnieciņu dzen pavisam no mājām ārā. Ar noskumušu sirdi viņš iet vēl beidzamo reizi mēģināt…
Lasīt tālākKalējs ar Nāvi
Reiz dzīvoja viens neprecējies traktiera kungs, kas savā traktierī viens pats izticis, tikai viena vecīga sieviņa bijusi, kas tam istabas izslaucījusi un māju apkopusi. Viņš no ceļiniekiem itin maz paģērējis, no citiem pavisam nekautkā neņēmis, kā nu kuro reizu redzēdams.…
Lasīt tālākPuika pārnes velna dārgumus
Vairāk brāļu izgājuši kopā ceļot un pie velna mātes iegriezušies par nakti palikt, kur tad tikuši guldināti pie velna meitām. Bet muļķītis paņēmis jaunāko meitu un aizjājis ar brāļiem pie laika projām. Velna māte uzsēdusies uz piestas un saukusi: “Bucate!…
Lasīt tālākCilvēki pie velniem
Lubānā vecus laikus bija rija tuvu pie muižas. Kādas divas verstes attālu bijis mazs šķūnītis un tai šķūnītī dzīvojis velns, bet tas gājis katru nakti uz rijām. Tai rijā ar vairāk nekas nedzīvojis, kā tikai rijnieks, bet tas bijis drošs…
Lasīt tālākKoklētājs un jūra
Rāmā vakarā viens muzikants jūras malā skandinājis kokli. Te pienākusi viena sieviete, apņēmusi viņam dvieli apkārt un nonesusi viņu ūdens pilī piesacīdama, kad jaunie diešot, tad lai koklējot, bet kad vecene dejot, tad lai nekoklējot. Koklētājs vaicājis: “Kāpēc tad ne?”…
Lasīt tālākNeuzticamā māsa
Dēls ar meitu norāvuši dārzā katrs vienu ābolu un ieskrējuši mežā, aizmukdami no niknās pamātes kūliena, tāpēc ka bija saplēsuši krūzīti. Pa nakti tie laimīgi pārgulēja egles galā, kauču gan pulka zvēru bijuši sanākuši gar egli. Gaismā zvēri aizgājuši, šie…
Lasīt tālāk