Vilks noķēris trusi un gribējis to norīt. Trusis teicis, ka viņa gaļa neesot garda, bet lai šis papriekšu noskaitot lūgšanu, tad gaļa labāki smeķēšot. Vilks nu prasījis, kā lai šis lūdzot.
Trusis pamācījis lai sakot : “Lai mana pusdiena man nāk par labu, lai es neaizrijos, lai mani ienaidnieki…”
Tālāku vairs trusis neticis, jo tam izdevies no vilka mutes atsvabināties un viņš laimīgi aizbēdzis.
P.Zeltiņas Ikšķilē.