Kaķis kauj lapsēnus

Reiz kaķis ar gaili nopirkuši pirti par dzimtu. Netāļu no pirts arī lapsai-kūmiņam bijusi ala. Kādu dienu kaķis izgājis uz medībām, gailis palicis mājā. Lapsa kūmiņš to noskatījies, viņš atlīdis pie pirts un sācis lēkāt, sācis vaimanāt: “Vai, kā kājiņas salst! Vai, kā kājiņas salst! Cik tur silts iekšā!” Gailim palicis žēl; tas ielaidis kūmiņu iekšā sasildīties. Lasīt tālāk

Gaiļa saruna ar vistu ziemā

Vista, no perekļa lēkdama, kliedz: “Man jāiet viscaur ziemu plikām, basām kājām!

Man jāiet viscaur ziemu plikām, basām kājām!” Gailis, vistu izbārdams, saka: “Nu, kādas tad man tās pastalas! Nu, kādas tad man tās pastalas!”

Kaķis kauj lapsēnus

Kāda vistiņa dzīvoja ar runci kopā, uz lauka, un bija lieli draugi. Te vienreiz atnāk lapsa pie vistiņas, lai dodot sveci, jo viņas bērns esot dikti slims. Vistiņa iedeva. Bet lapsa vēl lūdza, vai nevarot viņu pavadīt? Labi! Vistiņa pavadīja. Bet nu parnāks runcis, atron durvis aizslēgtas. Viņam tūliņ prātā: “Citādi nav, lapsa vistiņu paņēmusi!” Lasīt tālāk

Gailis kauj lapsēnus

Gailis dzīvoja ar savām vistām būdā. Te atnāca lapsa, sacīdama: “Re, kas par jauku laiku šodien, iesim pastaigāties!” Gailis domāja: “Kas tur liela lieta, var arī iet!” un aizgāja ar visām vistām. Bet meža malā lapsa atņēma gailim vistas un vēl piezoboja klāt, lai nu tēvainis raugot kādu laiku viens pats padzīvot. Lasīt tālāk

Lapsa ar gaili

Lapsa, noķērusi gaili, nes mutē. Meita kliedz: “Are,1apsa nes gaili, nes gaili” Gailis saka lapsai: “Mulķe, atsaki meitai: vai tev kāda daļa, ka lapsa nes gaili!”

Lapsai prāts rūgst vien uz meitu, tā tūliņ: Lasīt tālāk

Gaiļa saruna ar vistu ziemā

Kad uzsnieg pirmais sniegs, tad vistas nāk no kūts bēdādamās: “Visu ziemu kailām kājām!

Visu ziemu kailām kājām!” Gailis dusmīgi atbild: “Kur es ņemšu pastalas? Kur es ņemšu pastalas?” Lasīt tālāk