Viens zvejnieks reiz gāja uz jūrmalu tīklus mest. Tur nonācis, citus zvejniekus neatrada, tie laikam pie vistkājas turējās (krodziņā). Viņš domāja: “Iet nu, neiet nu? Tikpat jau negājušam kā gājušam! Un kad man rītā pilna spaile, tad tok es vairāk…
Lasīt tālākGars pudelē
Dzīvoja zvejnieks pussakritušā mājiņā, netāļu no jūras. Viņš tagad noslīdējis pavisam uz beidzamo riteni: zveja nepadevās, labība nepaauga, kungam nekā nevarēja nomaksāt. Tas nu nabaga zvejnieciņu dzen pavisam no mājām ārā. Ar noskumušu sirdi viņš iet vēl beidzamo reizi mēģināt…
Lasīt tālākLielā zivs
Reiz jūrā redzēta tik liela zivs, ka bēdas: spuri vien stāvējuši gaisā, kā vesels mežs un augums bijis tik liels, ka astes galu nemaz nevarējuši saredzēt. Zivij arī bērns bijis līdz. Un tas jau pabāzis galvu Daugavas grivē; laime, ka…
Lasīt tālākLapsa zog zivis
Reiz viens zvejnieks ved regavās zivis no upes. Lapsa ceļmalā jūt zivu smaku un viņai ar’ iekāris zivu gaļas. Viņa aizskrien ar riņķi zvejniekam priekšā, nogulstas uz ceļa un izliekas par nosprāgušu. Zvejnieks tur dabrauc un redz: lapsa nosprāgusi.
Lasīt tālāk