Krūmi

Stiprajam taisnība, gudrajam padoms

Vecs vīriņš mežā saticis vilku tēvu. Vilks bijis ļoti izsalcis un uzbļāvis vīram: «Sataisies, tev jāmirst! Šorīt tu man neatļāvi kadiķī gulēt! Vēl tagad mana galva sāp no tavas aurēšanas.» «Mīļo kuplasti, es jau tik degunu nošņaucos.» «Lai nu kā,…

Lasīt tālāk

Vīstiķis

Vistiķis (vītītes kauķis) ieraudzījis jaunu puisi ecējam. Ielaidies sīkos smalkos krūmos paslēpties un nu tikai klausījies, kā puisis trallinājis, visādi izlocīdams svilpojis. Mēģinājies puisim pakaļ un tā no tā laika palicis pie tādas dziesmas, pie tādas ierašas: arvienu sīkos krūmos…

Lasīt tālāk

Lācis grib plēst cilvēku

Kāds lielskungs brauca pa biezu mežu. Te uz reizi – kur bijis, kur nebijis? – lācis caps! no krūmiem ārā, un grib lielkungu apēst tīri dzīvu. Neko darīt, lielskungs sāk lūgties, ko māk, lai šoreiz vēl laižot vaļā. Pēdīgi, par…

Lasīt tālāk