Vilks un dzērve
Vilks nokodis jēru un, ātri ēzdams viņa galu, aizrijies. Viņš nu apsolīš tam lielu maksu, kas šim to kaulu no kakla izraušot. Dzērve to dabūsi
Vilks nokodis jēru un, ātri ēzdams viņa galu, aizrijies. Viņš nu apsolīš tam lielu maksu, kas šim to kaulu no kakla izraušot. Dzērve to dabūsi
Lustiņš, iedams ganos, bija iedraudzējies ar vilku. Reiz Lustiņš saka: “Mums mājas būs kāzas.” “Es ar iešu”, vilks saka. “Kaulu graušana jau būs!” Lustiņš atbild.
