Kauls

Zvēru kaŗš suņa dēļ

Lustiņš, iedams ganos, bija iedraudzējies ar vilku. Reiz Lustiņš saka: “Mums mājas būs kāzas.” “Es ar iešu”, vilks saka.

“Kaulu graušana jau būs!” Lustiņš atbild. Pienāk kāzas. Vilks ar Lustiņu jau pagaldē un grauž kaulus, ka visa istaba dimd. Sāk spēlēt. “Es arī pūtīšu!” vilks iesaucas. “Nepūt, dabūsi pērienu!” Lasīt tālāk

Vilks un dzērve

Vilks nokodis jēru un, ātri ēzdams viņa galu, aizrijies. Viņš nu apsolīš tam lielu maksu, kas šim to kaulu no kakla izraušot. Dzērve to dabūsi dzirdēt un apņēmusies vilku glābt.

Vilks atplētis savu kaklu un dzērve ar savu garo knāpi izvilkusi kaulu. Kad nu dzērve prasīsi apsolītās maksas, tad vilks tik to izsmēš un sacīš: Lasīt tālāk