Ēdiens

Zaltis

Vienam zemniekam bijis mājās zaltis, atnācis pie viņa kāds zaldāts sērst, ieraudzījis zalti un gribējis to nosist. Mājas saimnieks tam uzsaucis: “Lai Dievs pasarga! To tu nedari! Citādi man nobeigsies visi zirgi, govis, aitas, cūkas!” Zaltim bijušas olas uz plaukta, un zaldats tās paņemis un noslēpis, gribēdams redzēt, kas tad notiks. Lasīt tālāk

Sīlis nopeļ ēdienu

Kad sīlis rudenī graudus paēdis, tad tas, izpaurējies uz labības gubām tupēdams, brēc: “Akots, akots!”

Pavasarī, kad nekā vairs nav uz laukiem ko knābāt, tas, vēl uz mēslu gubas uzmeties, priecīgi palielās: “Pankoks, pankoks!” Lasīt tālāk

Sīlis nopeļ ēdienu

Sīlis rudenī, uz zirņu stirtas uztupies, saka: “Strunkuliņš, strunkuliņš!” bet pavasarī, uz mēslu gubas stāvēdams, saka: “Kukulītis, kukulītis!”

J. Rubenis Ērgļos

Sīlis nopeļ ēdienu

Rudeni sīlis, uz labības gubas uzmeties un vārpu mutē paņēmis, vēkšot: “Ēč, ēč!” [kas bērnu valodā nozīmē netīrumus]. Ziemu, kad bads jāmirst, uz ceļa sasalušu zirga strunkulu knābī saņēmis, viņš sakot: “Kukulītis, kukulītis!” Lasīt tālāk