Dzērve

Dzērve

Dzērve zinājusi, ka muižas rijās meitas, kuldamas, arvienu dziedot. Aizlaidusies turp; bet, par nelaimi, bijusi sestdienas diena: meitas visu nedēļu nokūlušās gurdenas, šoreiz nedziedājušas; tikai rijnieki (darbinieki) patlaban braukuši serā un rati par to nedēļu bijuši izkaltuši: čīkstējuši, dverkstējuši, kā traki. Lasīt tālāk

Starks precē dzērvi

Vienā purvā dzīvojis starks un dzērve. Viņiem bijusi katram sava būdiņa. Vienreiz starks iedomājies precēties un čāpojis pa purvu uz otru malu pie dzērves. Aizgājis viņš stāsta dzērvei, ka gribot šo precēt, bet dzērve viņu atraidījusi sacīdama, ka viņš neesot smuks un arī nespēšot šo uzturēt. Kad starks bijis aizgājis, dzērve sākusi pārdomāt, ka nebijusi vis labi darījusi, vienai dzīvot esot garš laiks. Lasīt tālāk

Dzērve māca lapsai laisties

Lapsa nogājusi pie dzērves, lai iemācot lidot. Dzērve saņēmusi lapsu, uznesusi augstu, augstu un tad laidusi zemē, teikdama: “Kruķi kvasti! kruķi kvasti!” [No krievu: rhenb [djcnm]. Lapsa gan kruķījusi kvasti, bet tas neko nelīdzējis; kā nākusi zemē – nositusies. Lasīt tālāk