Gailis satiek lāci un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, lācīti, labāk tevi dzīvu norīšu.” “Rij!” Un gailis norija lāci. Velāk satiek vilku un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, vilciņ, labāk tevi dzīvu norišu.”
“Rij!” Un gailis norija vilku. Vēlāk satiek vanagu un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, vanadziņ, labāk tevi dzīvu norīšu.”
“Rij!” Gailis norija vanagu, aizgāja muižā, notupās uz vārtiem un dziedāja: “Ķikerikū! es šo muižu izpostīšu.” Kungs sadusmojās par tik nekrietnu dzismu un iemet gaili putnu kūtī. Bet naktī gailis atrij vanagu, izspļauj pie putniem: vanags saplosa visus kunga putnus. Gaismā kungs nāk gaili skatīties, gailis aprij atkal vanagu, izlaižas pa durvim un dzied vārtu galā: “Ķikerikū! es šo muižu izpostīšu!” Kungs sadusmojas par tik nekrietnu dziesmu un iemet gaili lopu kūti. Bet naktī gailis atrij vilku, izspļauj pie lopiem: vilks saplosa visus lopus.
Gaismā kungs nāk gaili skatīttes, gailis aprij atkal vilku, izlaižas pa durvim undzied kā dziedājis vārtu galā: “Ķi-kerikū! es šo muižu izpostīšul” Kungs sadusmojas par tik nekrietnn dziesmu un iemet gaili zirgu stallī. Bet naktī gailis atrij lāci, izspļauj pie zirgiem: lācis saplosa visus zirgus. Gaismā kungs nāk gaili skatīties, gailis aprij atkal lāci, izlaižas pa durvim un dzied, kā dziedājis vārtu galā: “Ķike-rikū! es šo muižu izpostīšu.” Kungs sadusmojas par tik nekrietnu dziesmu un liek muižas saimei gaili nokaut.
Saime gūsta gūstīdama nekrietno gaili; bet gailis atrij lāci, atrij vilku, atrij vanagu un izspļauj saimē. Vanags nu ķēra, vilks gūstīja, lācis plosīja visu saimi; kungs vien atlika. Bet gailis noprasīja kungam: “Vai gribi mirt, jeb gribi dzīvot? Ja gribi dzīvot, būsi mans cūku un mans suņu puisis.” Kungs atsacīja: “Labāk tavs cūku un suņu puisis, nekā tādā nāvē mirt.” Un gailis nu palika muižā par kungu un kungs atkal par viņa cūku un suņu puisi.
Fr. Mūrnieks Kroņa Lejas Kurmos