Vienam tēvam bijuši divpadsmit dēli. Divpadsmito dēlu tēvs atdevis amatā pie kunga uz trīs gadi. Kungs bijis pats velns, kam pavisam bijuši divpadsmit mācekļu, puiku. Tēvs ar velnu norunājis tā: Pēc trim gadiem tēvs nāks pakal savam dēlam, un ja…
Lasīt tālākBurvis un viņa māceklis
Vienreiz vienam zemniekam bija viens vienīgs dēls. Un tas to dēlu sūtījis augstās skolās. Bet reiz tēva jumtā krauklis ķērcis. Tēvs vaicājis dēlam, ko tas krauklis tur ķērcot? Šis tak esot bijis augstās skolās, tad jāzinot. Dēls atbildējis: “Kā lai…
Lasīt tālākTēvam brīnumzāles
Vienam ķēniņam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Reiz vecākais dēls lūdzas tēvam: “Dod man pilnu zutni naudas, dod labu zirgu – jāšu pasaulē gudrībā pieņemties.” Labi. Tēvs iedod naudu, iedod zirgu un vēl izvada pa vārtiem, lai nu jāj.…
Lasīt tālākBurvis un viņa māceklis
Tēvam bija dēls, ko tas ļoti mīlēja, un tādēļ viņu arī skoloja pēc savas iespējas. Dēlam, lielākam paaugušam, vajadzēja atstāt tēva namu un doties platā pasaulē sev dienestu meklēt. Kad nu tuvēja muižā bija tirgus, tad, zināms, šā dēla arī…
Lasīt tālākCilvēku bērni pie sumpurņiem
Vecumu vecos laikos dzīvoja tādā meža apgabalā divējas tautas: sumpurņi un labie ļaudis. Sumpurņi bija mednieki un labie ļaudis zemkopji. Dzīvokļi viņiem pārāki tālu vienam no otra nost nebija. Reiz sumpurņi noķēra labo ļaužu meiteni. Šī meitene taisni gan no…
Lasīt tālākŪdensmeita
Kāds vīrs ar sievu dzīvoja netālu no jūras. Viņiem nebija meizes ko ēst; tādēļ vīrs katru dienu gāja uz jūru zvejot. Bērnu arī viņiem nebija. Kādā dienā vīrs atkal aizgāja uz jūru zvejot; bet tai reizē neviena zivs neķērās un…
Lasīt tālāk