Auns un vilks krūmos
Reiz viens auns nomaldījās no gana un iegāzās krūmos. No otras puses pretī nāca liels vilks. Auns sabijās un gribēja bēgt, bet vilks sauca: –
Reiz viens auns nomaldījās no gana un iegāzās krūmos. No otras puses pretī nāca liels vilks. Auns sabijās un gribēja bēgt, bet vilks sauca: –
Zaķis salīdzis reiz ar salu, kurš ātrāki teikšot, ka diezgan; kurš ilgāki varēšot izturēt? Salis ļoti dikti, bet zaķis tikai aizvien teicis, ka esot dikti,
Viņos laikos suņi ar vilkiem dzīvojuši draudzībā. Tai pašā laikā vienam sunim bijis jākalpo tādam saimniekam, kas bezgalīgi skops un nejauks bijis. Vienu dienu šis
Kādreiz zaķis teicis aukstumam, ka tas šim nekā nevarot padarīt. Aukstums par to sadusmojies un palicis tik stiprs, ka pat cilvēki nosaluši. Zaķis nodomājis skrejot
Vienam saimniekam bija liels suns Balčus. Vienreiz meža malā rudzus pļaujot, Balčus bija saimniekam līdz, skraidīja tur. Te atkūlās vilks, sacīdams: “Balču, brāl, es tevi
ienreiz bija zaķis. Tas bija viens pats pasaulē. Viņš arvienu mežos dzīvoja un nekad negāja uz laukiem. Šim zaķim bija zelta kājas un sudraba ādiņa.
Vilks nokodis jēru un, ātri ēzdams viņa galu, aizrijies. Viņš nu apsolīš tam lielu maksu, kas šim to kaulu no kakla izraušot. Dzērve to dabūsi
Lācis, savā migā gulēdams, reiz saķēris vienu nebēdīgu peli. Pele nu sākusi dikti lūgties, lai palaižot šo vaļā, nelaimes gadījumā šī arī viņam palīdzēšot. Par
Vilku mate māocījusi dēlu, lai skaitot pātarus. Dēls atbildējis, ka nemākot. Vilku māte prasījusi, ko tad šis mākot? Jaunais vilks atbildējis: “Jēruļi, kazuļi, tie mani
Kādam saimniekam bija vecs suns, kuram deva ēst tikai sakaltušas garozas. Reiz suns satikās ar vilku, sūdzēja tam savas bēdas. Vilks sacīja: “Klausies, es tev
Skopai saimniecei neviens nevarējis pa prātam izbēdāt: visus tā sunīja, lamāja un labprāt nevienam nedeva, ko tas bija pelnījis. Savam uzticamam sunim Krancim, kas sīkstules
Kādam saimniekam bija šādi gājēji: vilks Mežēns, govju gans; suns Kampējs, priekšpuisis; kaķis Incis, rijkuris; gailis Putniņš, māju pieraugs. Reiz gadījās, ka saimnieks kādā dienā
Vilks reiz prasīja kaķim, vai nezinot kādu skroderi, kas māk labus kažokus šūt? “Gribu likt šūt ziemai kažoku.” Kaķis aizveda vilku pie suņa un sacīja:
Ģēģerim bija suņa vietā kaķis, kas viņam ikdienas uz jakti līdz gāja. Daudzreiz viņam gan bija bez kāda medījuma mājā jāpārnāk, bet vienreiz viņam laimējās
Reiz kaķis atnācis pie nespēcīga medinieka un lūdzis, lai dodot viņam pajumti; viņš būšot par to labumu palīdzēt medījumus apgādāt. Labi. Medinieks bijis ar mieru.
Reiz viens saimnieks izdzinis no mājas nespēcīgu suni, kas tam uzticami līdz pašam vecumam bija kalpojis. Suns aizgājis. Gabaliņu pagājis, ierauga: nāk izsalcis vilks. Vilks
Reiz suns ar lapsu sastrīdējās, kuram stiprāki draugi. Pēdīgi nosprieda izprovēt draugu spēku ar karu. Katrs var ņemt līdz divi karavīrus, bet kas tiks uzvarēts,
Agrāk mežos bija daudz zaķu, bet viņi arvien tika stipri vajāti. Reiz viņi sapulcējušies nosprieduši, ka iešot slīcināties, jo no visiem viņiem jābaidoties un visi
