Lins
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Agrākos laikos dzīvojis tāds gana puisis, kas nevienam ceļu negriezis. Reiz ganos pie viņa pienācis pats velns un piedāvājies par palīgu. Pirmā dienā velns licis
Kādās rijās reiz dzīvoja velni, un tos nebija iespējams aizdzīt. Kādu lietainu vakaru mājās ienāca linu kulstītāji un lūdza naktsmājas. Saimnieks atteica, ka istabā viņus
Zemnieks, pa ceļu iedams, nokūst un atsēstas ceļmalā uz liela akmeņa atpūsties. Atnāk velns un uzkliedz: «Kā tu drīksti uz mana krēsla sēdēt?» Zemnieks atbild
Vecos laikos dzīvoja kāds godīgs kalējs, Reins vārdā, kuru dievs bija svētījis ar lielu bērnu pulciņu un kuram tādēļ bija cītīgi jāstrādā, lai savējiem varētu
Viens vīrs, nostrādājies pa tīrumu, pūtinājis zirgu un ēdis maizi. Velis iet garām un prasa: «Ko tu tur ēd?» «Sausu maizi.» «Vai tev pavalga nav?»
Tas bija tad, kad velns bija bez mēra bagāts. Tad dzīvoja kāds ļoti, ļoti nabadzīgs vīrs. Viņa ģimenei pat nebija maizes, ko ēst. Un, kad
Reiz kāds nabaga puisis satiek velnu. Velns prasa: – Kā tu tik bēdīgs? Puisis atbild: – Man nav nekā, ko ēst! – Tā ir maza
Reiz vienas muižas darbinieku pulkā gadījies kāds pavārdzis vīriņš, kas, muižas pļavā strādājot, nevarējis citiem pļāvējiem līdz papļaut. Kā par nelaimi, šim nu vēl gadījusies
Vienreiz viens vīrs gājis pa mežu. Vai nu mežsargs, vai kas viņš tur bijis, vai arī tāpat tikai izgājis pastaigāties. Uz vienu reizi viņš saticis
Nabaga saimnieks strādājis un pūlējies savā mājā, bet tā arī nav ticis uz priekšu. Kādu vakaru, bēdājoties, viņš sācis domāt: “Varbūt jāpadodas velnam, lai tas
Diviem saimniekiem lauki robežojās. Vienam no tiem labība auga varena, bet otram – ne nieka, lai gan viņš vienmēr bija lūdzis Dievu. Beidzot, kad vispār
Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Reiz šie visi mežmalā pļauj sienu. Bet, cik pa dienu nopļauj, viss pa nakti pagalam. Tavus
Reiz sensenos laikos kādā muižā dzīvoja kungs, kas bija ļoti bagāts un dzīvoja laimīgas dienas. Taču notika nelaime – muižu apsēda velni. Kādu nakti velni
Reiz dzīvoja kāds drosmīgs vīrs. Kādu dienu viņš gāja pa mežu, bet apmaldījās. Pēkšņi viņam pretī iznāca velns. Velns vaicāja, vai vīrs negribētu viņam līgt
Senāk velni vislabprātāk mitinājās vecās rijās, un rijniekiem nereti ar tiem gadījās sastapties. Tā reiz velns ieskrēja kādā rijā un lūdza rijnieku nākt viņam līdzi
Lubānā senos laikos netālu no muižas atradās rija. Apmēram divu verstu attālumā stāvēja mazs šķūnītis, kurā dzīvoja velns. Katru nakti viņš gāja uz riju. Tajā
Rijnieks, kurš pa naktīm gulēja muižas rijā, nekādi netika pie miera. Te kādi sveši kūlēji grūstīja ārdus, te kūla ar spriguļiem tā, ka viss klaudzēja,
