Trīs brāļi un burvju mežs
Kādam tēvam bija trīs dēli: divi gudri un viens muļķītis. Kādu dienu tēvs viņiem sacīja: “Pie manis neko nepelna, ejiet pasaulē, lai ko nopelnītu!” Visi
Kādam tēvam bija trīs dēli: divi gudri un viens muļķītis. Kādu dienu tēvs viņiem sacīja: “Pie manis neko nepelna, ejiet pasaulē, lai ko nopelnītu!” Visi
Vienam kalējam trīs dēli. Un visus trīs viņš laidis pasaulē laimes meklēt. Labi. Gājuši, gājuši – nonākuši pie krustceļiem. Vecākais brālis teicis: “Nu mums laiks
Reiz saimnieks sūtījis meitu linus plūkt. Dienvidū meita turpat apgūlusies laukā un cieti piemigusi. Te iznācis no meža liels lācis, saņēmis meitu priekšķetnās, iestiepis klinšu
Vecos laikos, kur cilvēki sastapās daudz biežāki ar zvēriem, nekā tagad, nozaga vilks kādu sievieti un aiznesa to uz savu alu sev par sievu. Dzima
Citām reizēm dzīvoja viens bagāts 1ielskungs ar savu lielmāti. Lielskungs bija stiprs, sirdīgs kaŗavīrs, žēlīgs un mīlīgs un visādi teicams kungs, un lielmāte arī bija
Vienam tēvam bijuši trīs dēli. Un tie nopirkuši vienu ķēvi, sākuši ar to cītīgi pelnīties un palikuši dikti bagāti. Beidzot. Kad nu tik tālu bij
Reiz dzīvoja labi pavecs kungs. Viņam nebija neviena bērna un viņa vecais, nespēcīgais sulainis arī gribēja atstāties. Tad kungs sulainim sacīja: “Paliec man dēla vietā!”
Tas bija vecos laikos. Dzīvoja karalis ar karalieni. Viņiem nebija bērnu. Karalis aicina zvejniekus un saka viņiem : “Noķeriet man zelta līdaciņu!” Zvejnieki to noķēra.
Reiz kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā
Reiz dzīvoja viens mežsargs, kuram bija divi dēli. Katrs no viņiem izaudzināja divus lācēnus un nolēma doties pasaulē, lai iegūtu gudrību. Vispirms aizgāja vecākais dēls.
Kāds vīrs iet zvejot, bet ne ķīša nedabū. Viņš izmazgā tīklu un iet uz māju. Te piestājas vecs vīriņš un saka: “Ej atpakaļ un met
Viens ķēniņa dēls gājis medīt un divi zaldāti viņam bijuši biedros līdz. Medījuši, medījuši – ķēniņa dēlam iegribējies dzert, viņš pieliecies pie akas – tā
Vienam tēvam bija tik stiprs dēls, ka tas varēja deviņu podu smagu zobinu svaidīt kā spalvu. Reiz tēvs saslima un teica dēlam: “Man vajag velna
Vienam ķēniņam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Reiz vecākais dēls lūdzas tēvam: “Dod man pilnu zutni naudas, dod labu zirgu – jāšu pasaulē gudrībā
Reiz dzīvo kalējs, kam nav neviena dēla. Viņš ilgi doma šā, gan tā, kā pie dēla tikt, bet beidzot saņem dūšu, nokaļ dēlu no dzelzs
Reiz dzīvoja ķēniņš, un tam bija trīs meitas. Katru nakti viņas noplēsa pāri zābaku. Ķēniņš, nespēdams saprast, kā tas notiek, sūtīja zaldātus sargāt meitas. Pagāja
Vienam vīram nav neviena bērna. Reiz viņš taisa karoti un domā pats pie sevis: “Lai būtu. kā būtu, kad tikai dēls būtu!” Kas ir? Rītā
Vienam bagātam tēvam bija brīnumdaiļa meita, bet ļoti neizprotama – prātā tikai pārgalvība un stūrgalvība. Tēvs gribēja, lai meita precas, bet šī tik saka: “Nē,
