Eža kažociņš
Reiz dzīvoja vīrs un sieva: abiem klājās labi, taču bērnu kā nav, tā nav. Vienā dienā vīrs mežā, kur vēl neviens nav gājis, uziet noslēpumainu
Reiz dzīvoja vīrs un sieva: abiem klājās labi, taču bērnu kā nav, tā nav. Vienā dienā vīrs mežā, kur vēl neviens nav gājis, uziet noslēpumainu
Reiz viens mācītājs gribēja dzīvs tikt debesīs. Tam atbraucis viesis. Mācītājs izstāstījis viesim savus nodomus, ka viņš maksātu pulku naudas, ja viņš varētu dzīvs tikt
Reiz viens kurpnieks taisījis par gadu trīs pāri kurpju, un tā bijusi visa viņa pelņa. Bet viņš taisījis ļoti smukas kurpes, jo neviens tanī apvidū
Dzīvoja sirms vecītis. Reiz aukstā ziemā viņš brauca uz mežu pēc malkas. Vecītim iegribējās aizdegt pīpīti. Cikām viņš azotē meklēja pīpi, tabaku un šķiltavas, tikām
Reiz viens vecs vīriņš – Dieviņš – gājis pa ceļu un nesis maisiņu, kur bijuši trīs sieriņi iekšā. Pēc neilgas iešanas vīriņš saticis vienu žīdu
Reiz dzīvoja vīrs ar sievu. Tiem bijusi gudra meita. Un tā vienu dienu istabā audusi. Te ienācis kāds tiesas kungs, vaicādams, kur esot tēvs ar
Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Viņam liels dārzs ar sudraba ābelēm; bet tām ābelēm katru nakti nolūza zari. Tēvs sūtīja vienu dēlu
Reiz viena meita gājusi pa ceļu. Pa priekšu gājis vecs vecis, kas tikko varējis pavazāt kājas. “Vecais tēv’, sēdi man kukurī!” teikusi meita, “es tevi
Viņos laikos kādam vīram bija podiņā tāda ķence: ja aptraipa kreiso aci, tad jau no tālumā saredz, kur slēpta manta glabājas. Reiz mantas redzētājs saredzējis
Nabadzītei pa lielceļu ejot, laiks pienāca un tā dzemdēja dvīnīšus, divas smukas meitiņas. Dievs kungs pavēlēja vienam eņģeļam, lai šis tūliņ ejot un māti nogalinājot.
Viens zvejnieks reiz gāja uz jūrmalu tīklus mest. Tur nonācis, citus zvejniekus neatrada, tie laikam pie vistkājas turējās (krodziņā). Viņš domāja: “Iet nu, neiet nu?
Kādam tēvam ir trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Gudrajiem dēliem tēvs dod zirgu, ko žagarus vest, bet muļķītim tie jānes nešus mājā. Reiz gudrie
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: “Puspūru olu piedēju! – tukš!” Un tā viņš vēl šodien
Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja
Trīs amata zeļļi iet lierēt un grib kādā krogā pārgulēt. Krodzeniece labprāt šiem dotu arī nakts mājas, bet saka: “Mans vīrs nav nemaz tādas labas
Vilks izgājis pamedīt. Izlavījās cauru dienu: nekā. Te ierauga oša galā strazdam ligzdu. Vilks tūliņ liels: «Nosviedi man vienu bērnu, ja nē, nokrimtīšu osi un
Saimnieks ved zosis pārdot. Ceļā izskrien kungs, saimnieku mēdīdams: «Vai dzirdi, Zoslenīca, – cik maksā tavs vezums?» «Tik, cik tu pats!» saimnieks atbild. Kungs par
Vienam saimniekam bija ļoti prātīga saimniece. Kādu dienu vīrs saka: «Sieviņ, kādēļ katrā ēdiena laikā tik gaļu vien, gaļu vien vāri? Vāri reizām putru, reizām
