Lācis grib plēst cilvēku
Saimnieks brauca pilsētā un satiek lāci. Lācis saka: “Es tevi nomaitāšu!” “Nemaitā vis mani, došu tev cūku ieēsties.” Labi, lai tad rītu atsūtot. Rītā saimnieka
Saimnieks brauca pilsētā un satiek lāci. Lācis saka: “Es tevi nomaitāšu!” “Nemaitā vis mani, došu tev cūku ieēsties.” Labi, lai tad rītu atsūtot. Rītā saimnieka
Vagāre brauc pa ceļu un satiek lāci. Lācis uzbļauj: “Vīrs, es tevi ēdīšu!” “Ko nu mani ēdīsi? Es atvedīšu tev labāk auzu vezumu, vīru, zirgu
Kāds lielskungs brauca pa biezu mežu. Te uz reizi – kur bijis, kur nebijis? – lācis caps! no krūmiem ārā, un grib lielkungu apēst tīri
Reiz kāds saimnieks iet caur lielu mežu un ierauga zalti iesprū-dušu akmeņu starpā. Zaltis žēli lūdzās saimnieku, lai jel viņu at-pestot, ko šis arī izdara.
Vienreiz vilks mežā kā skrējis, uzskrējis uz naglu un sadūris kāju. Sāpēs vilks atgulies garšļaukus, ka jādomā, tūliņ vai sprāgs. Krauklis, to redzēdams, pielaidies klāt
Ēlivants dzirdēš, ka visi zvēri baidoties no cilvēka, bet viņš lielījies, ka viņam nebūtu no cilvēka bailes, lai tik parādot, kur cilvēks esot. Lapsa uzņēmusies
Vienam saimniekam bijis vecs zirgs. Tas vairs nespējis kalpot; saimnieks tādēļ to izdzinis no mājas. Nu zirgs ļoti bēdājies un gauži raudājis: kā lai uzturu
Vienradzis nav gribēš ticēt, ka cilvēks esot parāks par visim zvērim, un uzaicināš cilvēku skrieties. Cilvēks arī bīš ar mieru skrieties, izracis ceļā, kur abim
Reiz vienam saimniekam bijis slinks ērzelis, un saimnieks viņu arvien sitis. Vienā dienā ērzelis nodomājis aizbēgt no saimnieka, un tā arī izdarījis. Ejot pa ceļu,
Reiz bija gudra lapsa; tā apģērbas cilvēka drēbēs un gāja nabagot. Kādu vakaru viņa ienāca vienās majās un lūdza nakts-mājas, ko arī dabūn. Bet saimnieki
Kādam saimniekam bija uzticams suns. Visu mūžu tas bija viņam uzticīgi kalpojis, bet nu vecumdienās, kad tas nespēja vairāk kalpot, saimnieks to padzen. Suns ļoti
Viens vīrs meža taisījis muldu. Patlaban mulda gatava, te paskatās – vai traks! Turpat necik tālu čāpo lācis. Kur nu mukt? Vai kokā līst? Lācis
Kāds kungs atraida savu veco sulaini, tādēļ ka nespēj vairs kalpot. Sulainis iet bēdīgs caur lielu mežu, kur satiek vecu zirgu, kurš tāpat vecuma dēļ
Kādreiz dzīvojis viens ļoti nabags vīriņš, tas uztaisījis abriņu un nesis to uz pilsētu pārdot. Tam bijis jāiet caur mežu, mežā drīz satumsis un tam
Citreiz dzīvojis vecs muzikants pie viena saimnieka. Bet vienu dienu saimnieks muzikantu padzinis tādēļ ka nav spējis vairs strādāt. Nekā darīt, vecais muzikants paņēmis savu
Reiz saimniece sacīja saimniekam: “Pārdosim savu zirgu; tu redzi, mums nav ēdamā vairs!” Gailis, krāsns caurumā to dzirdēdams, aizgāja pie zirga un sacīja: “Bēdz uz
Senos vecos laikos visi māju lopi draudzīgi dzīvojuši kopā. Tiem bijusi mežā būdiņa, sūnām taisīta. Bet ir še tiem nebijis ilgi miers, jo būdiņu uzgājis
Viens saimnieka dēls gribēja kāzas taisīt un ielika vērsi, vepri, avinu un gaili barot. Kādreiz avins sacīja: “Mīļi brālīši! mūs jau laikam kaus, tādēļ bēgsim
