Vilku māte māca bērnus
Vilku mate māocījusi dēlu, lai skaitot pātarus. Dēls atbildējis, ka nemākot. Vilku māte prasījusi, ko tad šis mākot? Jaunais vilks atbildējis: “Jēruļi, kazuļi, tie mani
Vilku mate māocījusi dēlu, lai skaitot pātarus. Dēls atbildējis, ka nemākot. Vilku māte prasījusi, ko tad šis mākot? Jaunais vilks atbildējis: “Jēruļi, kazuļi, tie mani
Vilks reiz prasīja kaķim, vai nezinot kādu skroderi, kas māk labus kažokus šūt? “Gribu likt šūt ziemai kažoku.” Kaķis aizveda vilku pie suņa un sacīja:
Reiz kaķis atnācis pie nespēcīga medinieka un lūdzis, lai dodot viņam pajumti; viņš būšot par to labumu palīdzēt medījumus apgādāt. Labi. Medinieks bijis ar mieru.
Reiz vecos laikos kaķis gāja grēku(s) sūdzēt un ceļā satika zaķi. Zaķis prasa: “Kur tu, brāl, iesi?” “Iešu grēkus sūdzēt.” Lai viņu arī ņemot līdz!
Reiz lapsai, skrienot pa ceļu, uzskrēja izsalcis vilks virsū un tūdaļ solījās apēst, bet lapsa, gudriniece, stāsta, lai nākot viņai līdz uz gaļas pagrabu. Vilks
Lopsa sasadraudzēja ar vylku taiseit sev muojiņas. Lopsa taisēja muoju nu skuju, bet vylkam teice, lai taisūt muojiņu nu lads. Pavasarī vylka muojiņa izkusa, bet
Lauva bīsi slima un visi zvēri pie viņas mielošies un kurināši uguni. Lapsa solīsies lauvu izārstēt: lauva jāietinot vilka ādā. Lācis tūlin gribēš grābt vilku
Vienam saimniekam bijis vecs suns, kurš pa mežu skraidīdams, bieži saticies ar vienu vilku un pēdīgi ar to iedraudzējies. Kad nu reiz suņa saimnieka mājā
Lapsa reizu siena kaudzē ēdusi zivi. Vilks – kur nācis, kur ne? – tai gāš garēm, brīnējies un prasīš, kur t’ šī to ņēmusi? Lapsa
Reiz netālu no meža atradās mājas. Kādu dienu lapsa iznāca no meža, ieraudzīja mājas un sajuta gardu ceptu zivju smaržu. Saimniece tieši cepa zivis, bet,
Kādu reizi izbadējusies lapsa gājusi pa ceļu un no tālienes ieraudzījusi braucot zemnieku, kuram vezumā bijušas reņģes jeb zivis. Lapsai tūlin iešāvies prātā labs padoms
Reiz ziemā kāds vīrs veda uz mājām zivis. Lapsa saodusi zivju smaku domā: “Nolikšos uz ceļa un izlikšos par beigtu.” Lapsa noguļas uz ceļa un
Seņuok lopsa beja vylkam sīva. Reizi vīnam saiminīkam beja kuozas. Vylks ar lopsu aizguoja uz kuozom. Jī sadūmuoja meklēt gordumu. Vylks pa lūdzeņu īleida klētī.
Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja
