Aita ēdusi sienu ar gardu muti; bet suņam, to redzot, radusies skaudība.

Viņš saktījies, skatījies, uzlēcis uz siena un aizdzinis aitu projām. No tā nu esot cēlies sakāms vārds par skaudīgu cilvēku: “Sēd kā suns uz siena: ne pats ēd, ne aitai dod.”