Ķēves dēls Kurbads
Reiz dzīvoja labi pavecs kungs. Viņam nebija neviena bērna un viņa vecais, nespēcīgais sulainis arī gribēja atstāties. Tad kungs sulainim sacīja: “Paliec man dēla vietā!”
Reiz dzīvoja labi pavecs kungs. Viņam nebija neviena bērna un viņa vecais, nespēcīgais sulainis arī gribēja atstāties. Tad kungs sulainim sacīja: “Paliec man dēla vietā!”
Senāk visi koki mācēja runāt un lūdza cilvēkus, lai viņus necērtot. Kāds vīrs iegājis mežā un gribējis cirst liepu, bet liepa sacījusi: “Necērt manis, es
Reiz kungs gāja medīt. Pie mazas mājiņas nošāva zaķi un atdeva savam sunim, pieteikdams: “Pārnes un izvāri man azaidu!” Labi. Mājā suns sāka zaķim kājas
Gailis satiek lāci un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, lācīti, labāk tevi dzīvu norīšu.” “Rij!” Un gailis norija lāci. Velāk satiek vilku un
Vienam kungam bijis gailis, kas skraidījis apkārt un nemaz pie vistām nestāvējis. Tad kungs viņu padzinis. Nu viņš gājis pa lielu mežu un saticies vilku.
Kāds kungs atraida savu veco sulaini, tādēļ ka nespēj vairs kalpot. Sulainis iet bēdīgs caur lielu mežu, kur satiek vecu zirgu, kurš tāpat vecuma dēļ
