Vecos laikos kaķim bijis ganos jāiet, suns dzīvojis brīvā pa māju, jo Dievs viņam bijis devis brīvgrāmatu. Kādā karstā vasaras dienā pārnācis kaķis, gluži nokusis, no- guris, no ganiem mājā un atradis suni mierīgi pakrēslā, dārzā kaņepēs guļam. Suņam guļot,…
Lasīt tālākVilks kāzās
Vienam saimniekam bijis vecs suns, kurš pa mežu skraidīdams, bieži saticies ar vienu vilku un pēdīgi ar to iedraudzējies. Kad nu reiz suņa saimnieka mājā bijušas kāzas, tad suns, kaulus grauzdams, iedomājies arī savu draugu mežā, atvedis to mājā un…
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Lapsa reizu siena kaudzē ēdusi zivi. Vilks – kur nācis, kur ne? – tai gāš garēm, brīnējies un prasīš, kur t’ šī to ņēmusi? Lapsa melosi, ka viņa to ar asti izzvejosi upē. Viņa aizvedusi vilku uz upi, izmācīsi, lai…
Lasīt tālākCilvēks māca zvērus amatā
Vienreiz vecs vīriņš gāja pa mežu. Viņam uzkrita lapsa, sacīdama: “Vīrs, es tevi nokodīšu!” “Nekod vis mani, es tevi izmācīšu par muzikantu.” “Ja, tas man patīk! tad tikai māci tūliņ!” “Zināms tūliņ! Nogriezīšu tikai pidelbomu.” Un vīriņš nogrieza klūgu, pieklūgoja…
Lasīt tālākLapsa zog zivis
Reiz viens zvejnieks ved regavās zivis no upes. Lapsa ceļmalā jūt zivu smaku un viņai ar’ iekāris zivu gaļas. Viņa aizskrien ar riņķi zvejniekam priekšā, nogulstas uz ceļa un izliekas par nosprāgušu. Zvejnieks tur dabrauc un redz: lapsa nosprāgusi.
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Reiz tuvu pie meža bijušas mājas. Lapsa iznākusi no meža, ieraudzījusi mājas un gājusi turp, saozdama ceptu zivu smaku. Saimniece arī cepusi pašreiz zivis, un kamēr viņa aizgājusi uz pagrabu pēc krējuma, lapsa paņēmusi krietnu zivi un steigusies atpakaļ uz…
Lasīt tālāk