Reiz ziemā kāds vīrs veda uz mājām zivis. Lapsa saodusi zivju smaku domā: “Nolikšos uz ceļa un izlikšos par beigtu.” Lapsa noguļas uz ceļa un zemnieks, viņu ieraudzījis, priecājās: “Nu būs manai sievai silta kažoka apkakle!”
Lasīt tālākLapsas smadzenes
Reiz lapsa gauži bij izsalkusi, tādēļ iezagās mājās, meklēdama kādu kumosu rokā dabūt. Izošņājās vienā kaktā, otrā – nekā nav. Ieies istabā, ierauga abrā mīklu. Nu būtu kas vēdaram, bet nav vairs laika: dzird meitas nākam. Nekā cita darīt, ātrumā…
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Kādu reizi izbadējusies lapsa gājusi pa ceļu un no tālienes ieraudzījusi braucot zemnieku, kuram vezumā bijušas reņģes jeb zivis. Lapsai tūlin iešāvies prātā labs padoms un tā nogūlusies zemē, un kad zemnieks piebraucis, tā izlikusies par beigtu. Zemnieks bijis priecīgs…
Lasīt tālākSuns un kaķis (zaķis)
Agrākos laikos kaķis bijis suņa vietā: tas ganījis lopus, sargājis māju, turpretim suņam nebijis nekas darāms: cilvēks to uzturējis, dzīvojis kā lielskungs. Suns bijis dabūjis no Dieva liecības rakstu, ka viņam brīvība dota; bet kaķim tas skaudis.
Lasīt tālākSuns un kaķis (zaķis)
Reiz suņi bija padarījuši īstus suņu nedarbus: nokoduši za-ķus. Par tadu slepkavību meža kustoņi apsūdzēja suņus Dievam. Bet tiesas priekšā suņi aizbildināja savu nedarbu ar to, ka teicās bijuši badā. Lietu izklaušināja un atrada suņu ierunu par dibinātu, bet tomēr…
Lasīt tālākCilvēks māca zvērus amatā
Are, tas bijis tanīs laikos, kad cilvēki, lopi un zvēri varējuši sarunāties. Toreiz nogājis kāds vīrs uz mežu malku cirst, uzmeklējis sausu koku un sācis strādāt. Te tam pienākusi lapsa un uzsaukusi: “Vīrs, es tevi ēdīšu!” Virs gan nebijies, bet…
Lasīt tālāk