Dēls un velns
Reiz tēvs lika dēlam iet sagriezt zarus. Dēls aizgāja uz mežu, sagrieza zarus un gribēja iet mājās, bet bija apmaldījies. Viņš izgāja uz lielu klajumu
Reiz tēvs lika dēlam iet sagriezt zarus. Dēls aizgāja uz mežu, sagrieza zarus un gribēja iet mājās, bet bija apmaldījies. Viņš izgāja uz lielu klajumu
Reiz kādam puikam māte lika uztaisīt vālīti, ko drēbes kult. Puika iegāja mežā, taisīja vālīti un svilpoja. Piegadījās melns kungs un vaicāja, ko viņš darot.
Kādam saimniekam bija ļoti miegains, bet citādi čakls ganu puika. Tas savu gana uzdevumu ļoti labi izpildīja, bet rītos tomēr vairākkārt bija jāmodina, līdz uzcēlās
Reiz tēvs ar savu sešpadsmitgadīgo dēlu brauca mājās ar siena vezumiem caur lielu, tumšu mežu. Bija lietains un vējš šņāca kokos. Tēvs brauca pa priekšu,
Reiz ganuzēnam avotā noslīka jērs. Zēns palika pavisam bēdīgs. “Ko nu es darīšu?” viņš sacīja. “Saimniece bārsies, saimnieks nedos pastalu. Ai, velns!” Tikko puika pēdējos
Vienreiz zēns ezera malā ganīja cūkas un vija pātagas. Vij, vij – te ierauga velnu no ezera izlienam. Velns vaicā, ko viņš ar auklu darīšot.
Reiz viens kalps ganīja pie ezera zirgus un vija zirgam pavadu. Te no ezera izlīda velns un vaicāja, ko viņš ar tiem striķiem darīšot. Kalps
Senos laikos kāds virs aizgājis uz mežu malku cirst. Atradis, sausu koku un sācis to cirst. Tā strādājot, pienākusi lapsa un sacījusi: «Ko tu te
Vienu dienu vilks izgājis no meža uz ceļa gaidīt cilvēkus. Puišelis gājis uz skolu. Tā vilks šim klāt un teicis: «Es tevi ēdīšu,» «Neēd vis
Vienam zemniekam arot piekusa zirgs. Zemnieks sadusmojies uzkliedza: «Ka tevi vilks apēstu!» Te uzreiz negaidot no krūmiem izlec vilks un saka: «Nu dod, es apēdīšu!»
Reiz dzīvoja vecs vīriņš, kas pelnīja savu maizi, abras taisot. Bet gadījās, ka reiz vīriņam aptrūkās darba un maizes. Par laimi, kaimiņu saimnieks teicis, lai
Reiz gani ganīja mežmalā aitas. Atnāca vilks, vienu dienu aiznesa aitu, otru dienu aiznesa aitu. Tā, katru dienu staigādams, vilks ganiem aiznesa gandrīz visas aitas.
Tas bijis vecu vecos laikos, kad ļaudis tikko iemācījušies art zemi. Reiz viens arājs aizgājis art. Nezin no kurienes ieradušies vilks, zaķis un dundurs un
Reiz dzīvojis kāds zemnieks. Tas bijis sen, sen, kad vēl cilvēki un zvēri runājuši vienu valodu. Lācim vēl toreiz bijusi gara, gara aste. Vilks nebijis
