Sala derības ar zaķi
Kādreiz zaķis teicis aukstumam, ka tas šim nekā nevarot padarīt. Aukstums par to sadusmojies un palicis tik stiprs, ka pat cilvēki nosaluši. Zaķis nodomājis skrejot
Kādreiz zaķis teicis aukstumam, ka tas šim nekā nevarot padarīt. Aukstums par to sadusmojies un palicis tik stiprs, ka pat cilvēki nosaluši. Zaķis nodomājis skrejot
Zaķis žēlojies pie Dieva par to, ka viņš tāds bailīgs esot radīts. Dievs atteicis: “Par to tev atkal garas ausis, ka vari smalki dzirdēt savu
Kad Dievs visus zvērus, putnus un citus dzīvniekus gan zemes virsū, gan ūdenī bija radījis, tad izrādījās, ka par visiem bailīgākais bija zaķis. No viņa
Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera
No zaķa nebijies neviens kustonis, tāpēc tas apņēmies slīcināties. Pašu laiku, kad zaķis gājis dīķa malā, tā ielēkusi varde udenī, ka pļaukšķējis vien. Zaķis redzēdams,
Mēslenīcā apakš cāļu luktas bijuši sakrājušies daudz netīrumu, kuri sākuši iesilt un kūpēt. Vista naktī pamanījusi tādus garaiņus un tūdaļ tai iesities prātā: “Kad tikai
