Trīs māsas velnam par sievām
Vienai mātei bija trīs meitas. Neviens viņu neprecēja. Māte dažreiz pukojās: “Kaut vai pats velns nāktu manas meitas precēt!” Te ienāca arī velns ar salmu
Vienai mātei bija trīs meitas. Neviens viņu neprecēja. Māte dažreiz pukojās: “Kaut vai pats velns nāktu manas meitas precēt!” Te ienāca arī velns ar salmu
Kādam tēvam zaķis naktī ēd kāpostus nost. Pirmo nakti tēvs sūta vecāko meitu, lai aizdzen zaķi uz mežu. Meita iedzen zaķi mežā un grib uz
Reiz valdīja kāds ķēniņš par lielu valsti, bet tam nebija neviena bērna. Ķēniņš un ķēniņiene par to bija ļoti noskumuši un lūdza Dievu, lai viņš
Kāds vīrs ar sievu dzīvoja netālu no jūras. Viņiem nebija meizes ko ēst; tādēļ vīrs katru dienu gāja uz jūru zvejot. Bērnu arī viņiem nebija.
Tēvam bija dēls, ko tas ļoti mīlēja, un tādēļ viņu arī skoloja pēc savas iespējas. Dēlam, lielākam paaugušam, vajadzēja atstāt tēva namu un doties platā
Vienam tēvam bijuši divpadsmit dēli. Divpadsmito dēlu tēvs atdevis amatā pie kunga uz trīs gadi. Kungs bijis pats velns, kam pavisam bijuši divpadsmit mācekļu, puiku.
Reiz kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā
Reiz dzīvoja viens mežsargs, kuram bija divi dēli. Katrs no viņiem izaudzināja divus lācēnus un nolēma doties pasaulē, lai iegūtu gudrību. Vispirms aizgāja vecākais dēls.
Viens ķēniņa dēls gājis medīt un divi zaldāti viņam bijuši biedros līdz. Medījuši, medījuši – ķēniņa dēlam iegribējies dzert, viņš pieliecies pie akas – tā
Vienam tēvam bija tik stiprs dēls, ka tas varēja deviņu podu smagu zobinu svaidīt kā spalvu. Reiz tēvs saslima un teica dēlam: “Man vajag velna
Velns reiz nozadzis kādam valdniekam meitu un aiznesis to uz augstu, augstu kalnu. Tanī kalnā bijusi ala un alas dibenā zelta pils. Velns ieslēdzis šinī
Zemnieks gāja uz mežu un atrada pie priedes naudas podu. Tikko gribēja ņemt – velns klāt: pods piederot viņam. Viņi apņēmās pēc tā poda ar
