Reiz ganuzēnam noslīcis jērs avotā. Zēns palicis pavisam bēdīgs. «Ko nu es darīšu?» sacījis viņš. «Saimniece bārsies, saimnieks nedos pastalu. Ai, velns!» Tikko puika pēdējos vārdus izteicis, viesulis pārskrējis pār koku galotnēm un velns bijis klāt. «Ko tu gribi, puika?»…
Lasīt tālākVelna uzdotās mīklas
Viens zvejnieks reiz gāja uz jūrmalu tīklus mest. Tur nonācis, citus zvejniekus neatrada, tie laikam pie vistkājas turējās (krodziņā). Viņš domāja: “Iet nu, neiet nu? Tikpat jau negājušam kā gājušam! Un kad man rītā pilna spaile, tad tok es vairāk…
Lasīt tālākVella dvēsele olā
Reizu kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā un aizbrauca pāri uz salu, kas bija ezera vidū. Uz šās salas bija skaista pils,…
Lasīt tālākZaldāts izlīdz velnam
Kāds puisis ieraudzījis veci pie akmeņa guļam un uzsaucis: “Veci, celies, pērkons nāk, lietus līst!” Vecis uzlēcis, izcēlis kaklu gaisā: jā, nāk gan pērkons, bet vēl tālu. Nu vaicājis puisim: “Ko vēlies par to labumu, ka pamodināji?” “Ko lai vēlos,…
Lasīt tālākCeļojums uz viņu sauli
Kāds tēvs mirstot dalījis dēliem mantu. Viņam bijuši astoņas govis un divi zirgi, nevarējis nekā līdzīgi izdalīt. Tādēļ teicis: “Paņemiet katrs sienu, cik tad govju, vai zirgu jums katram pakaļ ies, sienu ēzdami, tik katram piederēs.” Abi gudrie brāļi iekrāvuši…
Lasīt tālākApburtā līgava
Agrāk vienam saimniekam bijusi ļoti skaista meitiņa. Saimnieka meitiņu nozadzis velns un audzinājis to pirtiņā. Saimniekam velns atstājis nozagtās meitiņas vietā savu bērnu. Saimnieka meitiņa augusi pirtī un velna bērns saimnieka mājā. Velna bērns bijis nejauks, zaglīgs un caurām dienām…
Lasīt tālāk