Lins
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Diviem saimniekiem lauki robežojās. Vienam no tiem labība auga varena, bet otram – ne nieka, lai gan viņš vienmēr bija lūdzis Dievu. Beidzot, kad vispār
Kādās rijās reiz dzīvoja velni, un tos nebija iespējams aizdzīt. Kādu lietainu vakaru mājās ienāca linu kulstītāji un lūdza naktsmājas. Saimnieks atteica, ka istabā viņus
Vecu vecos laikos cilvēki vēl nekā nestrādājuši un tāpat vien blandījušies bez darba apkārt. Šie nu cauras dienas gozējušies un skatījušies, kā putni raunas, kā
Reiz dzīvojis viens lielskungs, kurš bijis ļoti nikns, par mazāko vainu kūlis savus darbiniekus ar spieķiem, un pats vienmēr stāvējis klāt pie darbiniekiem. Reiz vēlā
